Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas un būtiski palielinot aizņemšanās limitu, informēja Finanšu ministrija (FM).
Pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023. gada prognozi pieaugs par 7,9%.
Vienlaikus valdība plāno pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Visām pašvaldībām 2024. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto.
Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai. Tāpat pašvaldībām ar aizņēmumu līdzekļiem būs iespējams turpināt realizēt izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanu ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkciju īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 10% un ceļu būvniecības projektiem ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 15%.
Piedāvāts arī saglabāt pašvaldību noteikto prioritāro aizņēmumu kopējo summu 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgai – 6 miljonus eiro.
Tāpat ir panākta vienošanās par pastāvīgu kritēriju un nosacījumu izstrādi pirmsskolas izglītības iestāžu, izglītības iestāžu, ceļu infrastruktūras un citu investīciju projektu vērtēšanai, lai saņemtu valsts budžeta aizdevumus. Tas ļaus pašvaldībām savlaicīgi sagatavot un īstenot investīciju projektus, piesaistot aizņēmumu, kā arī mazinās administratīvo slogu.
Saglabājas arī atšķirīgi viedokļi
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir virkne jautājumu, par kuriem ir panākta vienošanās, bet ir arī tādi, kuros saglabāti atšķirīgi viedokļi.
Būtiskākais jautājums, kurā nav panākta vienošanās, ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, norādīja FM.
Atšķirīgi viedokļi ir arī par azartspēļu nodokļa ieņēmumu daļas 25% apmērā atjaunošanu pašvaldību budžetā, norādīja LPS.
Protokolā saglabātas domstarpības par vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveides kritērijiem un prioritātēm un visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.
Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols
Lejuplādēt219.66 KB
Kā norādīja LPS, lai izveidotu optimālu un ilgtspējīgu vispārējās izglītības iestāžu tīklu Latvijā, tīkla reformā jāņem vērā kritēriji par sabiedriskā vai pašvaldību transporta nodrošinājumu izglītojamo pārvadājumiem, ceļu stāvokli un ceļā uz/no izglītības iestādes pavadīto laiku, dienesta viesnīcu pieejamību. Tāpat LPS uztur viedokli – jāparedz, ka minimālais izglītojamo skaits klasē vai klašu grupā pamatizglītības pakāpē ir pašvaldību kompetence.
Nelielas atšķirības viedokļos saglabājas arī par kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodoklim 2025. gadā. LPS viedoklis ir, ka līdz 2024. gada 1. jūnijam ir jāveic nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, kas nodrošinās, ka 2023. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze un metodika tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam 2025. gadā.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols pēc tā parakstīšanas tiks pievienots 2024. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam. Budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt Saeimā šā gada 3. novembrī.
