Izaicinājumu, veidojot nākamā gada budžetu, ir gana daudz, uzsver Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam"). Grūtāk plānot arī attīstības projektus tieši pēc notikušās novadu reformas. Vajadzību daudz, bet iespējas ir ierobežotas. Darbs pie nākamā gada budžeta plānošanas ir sācies.
"Pašvaldības lielākoties satraucas, ka, atšķirībā no citiem gadiem, mums ir skaidrs, ka nevaram rēķināties ar budžeta pārpildi, kas līdz šim vairākus gadus ir palīdzējis gada izskaņā, kad ir zināms, ka pārpilde ir, īstenot lietas, kas palikušas zem strīpas. Tagad ir skaidrs, ka šogad šādu pārpildi nākamajā gādā plānot nevaram. Tie ir vairāki miljoni, kas ir katrai pašvaldībai," pauda Astaševska.
Vēl viena pozīcija, par ko runā domes priekšsēdētaja, ir saistīta ar jaunām funkcijām, minot tieši līdzdalības budžetu, kam noteikts konkrēta finansējuma apjoms.
"Tas prasa administratīvos resursus, vai jādomā pat par papildu darbinieku, kurš strādās ar to, jo tur nāks klāt liels darba apjoms."
Kuldīgas novada pašvaldība budžetu parasti apstiprina nākamā gada janvārī, bet Liepājas valstspilsēta to jau tradicionāli izdara iepriekšējā gada nogalē – tātad 2025. gada uzturēšanas budžets būs zināms jau šī gada decembrī, bet nākamgad martā tie būs budžeta grozījumi.
Liepājas domes izpilddirektors Ronalds Fricbergs skaidro, ka pilsēta jau ilgākā laika periodā mērķtiecīgi strādā, lai ietaupītu atsevišķās pozīcijās, piemēram, par elektroenerģiju, uzlabojot apgaismojuma sistēmu. Lai pabeigtu pēdējo posmu, rekonstrukcijai jau paredzēti līdzekļi. Taču ir apstākļi, kur izmaksu kāpums ir neizbēgams un skars visus.
"Pieaugs komunālie maksājumi, jau šobrīd, cik zināms, SIA "Liepājas ūdens" tarifa apstiprināšana ir finiša taisnē. Bija paredzējuši pat 50% pieaugumu, būs, visticamāk, 24%. Runājot ar uzņēmumu, ir skaidrs, ka drīz atkal būs jāiesniedz, jo nevarot savilkt galus kopā. Atkritumu [apsaimniekošana] jau ir dārgāka. Mums būs jārēķinās, ka komunālie maksājumi pieaugs," klāstīja Fricbergs.
Vienmēr sarežģīts ir bijis atalgojuma jautājums, piemēram, salīdzinot ar valsts teātriem, pašvaldības paspārnē esošajam Liepājas teātrim aktieriem atalgojums ir zemāks.
Tāpat kā visām pašvaldībām, izaicinājums ir minimālās algas palielinājums, situāciju skaidro Fricbergs.
"Mēs zinām, ka nākošgad ir plānota minimālās algas celšana par 40 eiro, mums ir virkne iestāžu, kur darbinieki saņem minimālās algas vai tuvu tām. Mums jau divu gadus pēc kārtas ir diezgan lieli maksājumi par procentiem. Pašvaldības saistības (kredīti un galvojumi) šobrīd ir mazliet virs 77 miljoniem eiro. Piemēram, 2023. gadā mēs maksājam procentos 250 tūkstošus eiro, bet tagad ir 2,4 miljoni eiro. Gandrīz desmitkārtīgi ir pieaudzis.
Sagaidām, ka "Euribor" kritīsies. Ir informācija dzirdēta, ka Valsts kase samazinās pakalpojuma izmaksas, varbūt būs šajā pozīcijā ietaupījums," norādīja Fricbergs.
Tikmēr Talsu novada pašvaldība jau 2024. gadā ir nonākusi neapskaužamā situācijā, kad pietrūcis finansējuma atlīdzības izdevumu segšanai 8,3 miljonu eiro apmērā, uzsver domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Pētersone (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"). Nācies gan samazināt darba dienas līdz četrām, samazināt darbinieku skaitu un veikt virkni citu pasākumu, kas saistīti ar pārkreditēšanos un uzņemto saistību nodrošināšanu.
Šobrīd viss liecinot, ka rīcības plānu – samazināt izdevumus – izdosies īstenot, cerību pauž Pētersone. Kad būšot skaidrība par pamatvajadzību izpildi, par ko runā arī kolēģi no citām pašvaldībām, varēs domāt, kā atgriezties, piemēram, pie piecām darba dienām. Mērķis ir pieņemt sabalansētu budžetu, lai neatkārtotos šī gada situācija.
"Mums ir notikušas vērienīgas reorganizācijas, esam apvienojuši pagastu pārvaldes un domājuši par centrālās administrācijas darbinieku skaita samazināšanu, esam tiešām samazinājuši [izdevumus] 25% apmērā. Pamata uzdevums mums ir atgriezties piecās darba dienās. Saprotam, ka darba intensitāte darbiniekiem, kuri strādā četras darba dienas, ir milzīga, un var teikt tikai paldies tiem, kuri izprot. Diemžēl mums līdz gada beigām šādā režīmā būs jāstrādā. Nākošā gada plāns mums ir piecas darba dienas, bet skatīsimies, kā mums klāsies ar minimālās algas celšanu un cik tas būs naudietilpīgi," sacīja Pētersone.
Tikmēr Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Astaševska akcentē kultūras pasākumu izmaksu pieaugumu, kas zināmā mērā vēl izaicinošāku padara, piemēram, iesaisti Liepājas kultūras galvaspilsētas notikumos. Izmaksas ir lielākas nekā brīdī, kad pieteikums tika iesniegts, taču optimisms nav zaudēts un pašvaldībām, īpaši Liepājai, būs jāmeklē veidi, kā nodrošināt iecerēto.
