Vienlaikus ar AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu Artis Grinbergs ieņem domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.
Grinbergam ir maģistra grāds vadības zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē, viņš turpina studijas doktorantūrā uzņēmējdarbības vadības programmā Banku Augstskolā.
Artūram Kokaram ir ilggadīga pieredze darbā aviācijas jomā. Viņš bijis Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja padomnieks. Kokara pārraudzībā bijusi aviācijas pakalpojumu un lidostas attīstības plānošana, viņam ir arī valdes priekšsēdētāja pieredze VAS "Latvijas Gaisa satiksme" un SIA "Ventspils lidosta".
Kokaram ir sociālo zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā, kā arī profesionālā maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, kas iegūts Ventspils Augstskolā.
Mikus Ozols no 2006. gada līdz 2022. gadam ieņēma SIA "Telia Latvija" izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatus. Ozolam ir ilggadīga pieredze, strādājot Latvijas Informācijas un komunikācijas asociācijas, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas un Latvijas Interneta asociācijas valdēs. Viņam ir "MBA Major: Global Finance and Banking" grāds, kas iegūts SBS "Swiss Business School", tāpat profesionālā maģistra grāds finansēs, kas iegūts Banku Augstskolā un sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, kas iegūts Latvijas Universitātē.
Padome savas pilnvaras pildīs, līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi.
Konkursu uz padomes locekļu amatiem plānots izsludināt tuvākajā laikā.
KONTEKSTS:
AS "Pasažieru vilciens" jeb "Vivi" padomes locekļi 24.janvārī paziņoja par amatu atstāšanu, norādot, ka "Škoda Vagonka" elektrovilcienu radītās krīzes risināšana ir ārpus padomes funkcijām un tvēruma. Vēl pirms šī paziņojuma par padomes locekļu amata pienākumu pārtraukšanu bija pavēstījis satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Līdz šim "Pasažieru vilciena" padomē bija Sandis Šteins, kurš ir padomes priekšsēdētājs, kā arī Inta Liepa un Imants Paeglītis.
"Pasažieru vilciena" padomes locekļi uzskata, ka "Škoda Vagonka" jauno elektrovilcienu defektu radītās krīzes sekas un neērtības pasažieriem var novērst, vienīgi sadarbojoties Satiksmes ministrijai, valsts AS "Latvijas dzelzceļš", Autotransporta direkcijai, kā arī Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, skaidri sadalot atbildības un godprātīgi veicot tām uzticētās funkcijas.
Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Taču karš Ukrainā aizkavēja piegādes, jo vilcienus līdz Rīgai nācās vest ar autotransportu un montēt uz vietas.
Pirmo vilcienu Latvijā saņēma 2022. gada jūnija beigās, bet pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem sāka 2023. gada 15. decembrī.
Drīz pēc tam vairākiem vilcieniem sāka atklāties defekti, un janvāra sākumā viens no jaunajiem vilcieniem apstājās līnijā Rīga–Skulte. Nedienas un jauno vilcienu reisu atcelšana turpinājusies arī pēc tam.
Turklāt jaunajos vilcienos nav velonovietņu, kuru ierīkošana varētu izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro.
