Ungurmuižas ilggadējā vadītāja Ieva Nevečerova pastāstīja, ka muiža Latvijā ir unikāla – celta 1732. gadā un ir vienīgā šāda veida koka muiža Latvijā:
"Viņa ir unikāla ne tikai ar savu arhitektūru, bet arī ar sienu gleznojumiem, jo viņa ir vienīgā tāda, kur gandrīz katrā istabā tieši uz koka sienām ir gleznojumi.
Mēs katru gadu arī kādu no sienas gleznojumiem restaurējam, tie ir brīnišķīgi Georga Hinša oriģināldarbi, 18. gadsimta vidus gleznojumi. Tas ir tas unikālais, ko jūs citur Latvijā neredzēsiet."
Nozīmīga ir ne tikai pati muižas ēka, bet arī viss komplekss ar lielo parku.
"Veiksmīgi Ungurmuiža ir paslēpusies no visām likstām gadu gaitā," sacīja Nevečerova. "Šeit nav padomju laikos pa vidu uzceltas kādas darbnīcas vai ūdenstornis, kā tas ir citviet."
Aizvadītajos gados muižā ieguldīts apjomīgs darbs, lai restaurētu unikālos griestu gleznojumus. Te notikuši arī dažādi pasākumi, un muiža sniedz arī izmitināšanas pakalpojumus. Iecienīts bija arī te esošais restorāns. Līdzšinējais apsaimniekotājs bija pašvaldības SIA "Ungurmuiža". Tas tad arī savā ziņā bija viens no iemesliem, kas lika domāt par jaunu saimnieku, norādīja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova ("Jaunā Vienotība"):
"Mēs esam saņēmuši pēdējos gados Valsts kontroles nepārprotamu norādījumu, ka
pašvaldības funkcija nav nodarboties ar viesnīcu un restorānu biznesu, jo tas ir bizness, kur tirgū valda konkurence, un tur būtu jādod vieta privātajam sektoram.
Ja mēs skatāmies, kas muižā paliek, tad faktiski muiža vairs nav spējīga sevi uzturēt. Arī līdz šim finansiālie rādītāji liecināja, ka faktiski mēs subsidējam saimniecisko darbību."
Nomas tiesību izsoles noteikumi, kā sacīja līdzšinējā muižas vadītāja Ieva Ņevečerova, būs gana stingri:
"Šeit galvenā misija ir tomēr to kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, publiska pieejamība, līdz ar to, kā arī pašvaldība to ir akcentējusi, pārdota viņa netiks."
Tāpat potenciālajam nomniekam jārēķinās ar to, ka muižas komplekss prasa arī ieguldījumus.
"Nomniekam jau sākotnēji līgumā ir ierakstīts, ka ir jānomaina jumts, kas ir kritiskā situācijā, ir jāatjauno balkoni, ēkām fasāžu krāsojums jāatjauno, ir jāsakārto gana daudz lietu, līdz ar to tam makam ir jābūt tādam stipri, stipri biezam.
Šim uzņēmējam ir jābūt mecenātam, kuram arī rūp un patīk šādas kultūrvēstures vērtības," pauda Nevečerova.
Šobrīd paredzēts muižas tiesības izsolīt uz 10 gadiem, kas, protams, ir īss laiks. Suija-Markova pauda – ja nomnieks godprātīgi rūpēsies par muižu, šo laiku varēs pagarināt. Maksimālais periods, uz kuru pašvaldība muižu var nodot nomā, pēc pašreizējās likumdošanas ir 30 gadi.
Šobrīd, kad pašvaldībām, plānojot budžetus, nākas ļoti rūpīgi apsvērt visus izdevumus, protams, ir jādomā, ko darīt ar to īpašumā esošajām muižām un pilīm. Cēsu novada pašvaldības īpašumā to ir pat ļoti daudz, vērtēja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis (Jaunā Vienotība"):
"Mums ir 16 muižas un pilis. Tā saimniecība ir milzīga.
Mēs esam uzsākuši darbu pie muižu un piļu apsaimniekošanas plāna izstrādes, jo skaidrs, ka tas kultūrvēsturiskais mantojums ir tik liels, tik milzīgs, ka vienlaicīgi investēt visās muižās un pilīs nav iespējams. Tajā pašā laikā mēs meklējam arī alternatīvus risinājumus. Ungurmuiža ir viens piemērs. Pagājušajā gadā mēs arī nodevām sabiedriskā labuma organizācijai Ruckas muižu Cēsu pilsētā."
Ungurmuižas nomas tiesību izsole notiks 9. aprīlī, pieteikumi jāiesniedz līdz 5. aprīlim.
