Valdība vērtē valsts un pašvaldību uzņēmumu nonākšanu biržā
Aprīļa sākumā valdībā ir izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Finanšu ministrija redz potenciālu "Latvenergo" "zaļā" meitasuzņēmuma dibināšanā un tā kotācijā biržā. Arī AS "Augstsprieguma tīkls" varētu apsvērt savu akciju kotēšanu.
Paredzams, ka valdības dienas kārtībā nonāks arī jautājums par SIA "Latvijas Mobilais telefons" un SIA "Tet", kā arī SIA "Tet" meitas uzņēmumiem SIA "Citrus Solutions". Tāpat valdībai arī jāpieņem lēmumi par Latvijas Pasta sākotnējā publiskā piedāvājuma nepieciešamību.
No Rīgas valstpilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībām biržā varētu nonākt SIA "Rīgas meži" un SIA "Rīgas ūdens", kas obligāciju emisiju plāno 2025.–2026. gadā, un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ar sākotnējo publisko piedāvājumu.
Aptauja: Par valsts uzņēmumu akcijām interese varētu būtu vairāk nekā trešdaļai
UZZIŅA:
Aptauja notika no 26. martam līdz 4. aprīlim, izvaicājot 1012 respondentu. Šie dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Tikmēr marta beigās – aprīļa sākumā veiktā aptauja liecina, ka daļai iedzīvotāju būtu interese par šo uzņēmumu akciju iegādi.
Uz jautājumu "vai Jums būtu interese iegādāties valsts uzņēmumu akcijas, ja to daļas kotēs biržā?" atbildi "noteikti jā" sniedza 7% respondentu, "drīzāk jā" – 30%. Savukārt 23% aptaujāto atbildēja "drīzāk nē" un 12% "noteikti nē", bet 29% bija grūti atbildēt.
Mazāk noraidoši pret iespēju iegādāties valsts uzņēmumu akcijas bija jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – šajā grupā "noteikti nē" atbildēja 7%, bet visskeptiskāk noskaņoti bija vecāka gadagājuma cilvēki – vecuma grupā no 60 līdz 75 "noteikti nē" atbildēja 19%.
Atpaliekam no kaimiņiem, valdībai ambiciozi mērķi
Finanšu ministrijas ziņojumā valdībai par uzņēmumu kotēšanu biržā piedāvāts pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – 2027. gadā sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tirgus kapitalizācija ir uzņēmumu apgrozībā esošo akciju kopējā tirgus vērtība.
2023. gada beigās akciju kapitalizācijas līmenis bija tikai 1,8% no IKP, izvirzītais mērķis ir ambiciozs, atzina Finanšu ministrija.
Akciju tirgus kapitalizācija Latvijā pašlaik būtiski atpaliek gan no kaimiņvalstīm, gan Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, tādēļ valsts kapitālsabiedrību kotācija biržā ir būtisks solis kopējai kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, norādīja ministrija.
Akciju tirgus kapitalizācija Latvijā 2022. gada beigās bija 1,6% no IKP, Lietuvā – 7% no IKP, bet Igaunijā – 12,6%. Akciju emitentu skaits Latvijā bija 12, Lietuvā – 28, bet Igaunijā – 32.
Sasniedzot tirgus kapitalizācijas mērķi 9%, kapitāla tirgus būtu pietiekami izsverama alternatīva papildus banku aizdevumiem jebkuram uzņēmumam, kam nepieciešama finansējuma piesaiste. Tas dotu lielākas ieguldījumu izvēles iespējas privātpersonām un institucionāliem investoriem, norādīja ministrija.
Ieguldījumu eksperts: Labs signāls
"INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs portālam LSM.lv sacīja, ka aptaujas rezultāti ir pozitīvi, jo gandrīz 40% ir gatavi vai drīzāk gatavi ieguldīt savus līdzekļus, lai nopirktu šīs akcijas.
Uz šiem datiem var skatīties – "vai glāze ir pustukša, vai puspilna", bet tomēr tie liecina, ka liela daļa iedzīvotāju gatavi spert šo soli un iegādāties valsts uzņēmumu akcijas.
Turklāt 29%, kuri nevarēja sniegt atbildi, ir "melnā kaste" – iespējams, viņi varētu nosliekties uz vienu vai otru pusi, kad būtu konkrēti piemēri ar šāda uzņēmuma akcijām par šādu cenu, norādīja eksperts.
Martinovs atzina, ka viņam subjektīvi šķiet, ka aptaujā paustā interese par valsts uzņēmumu akcijām pat ir lielāka nekā kopējā interese par ieguldījumiem biržā. "Ja mēs panāktu, ka šie 7% plus tie, kas drīzāk gatavi ieguldīt, būtu aktīvi kapitāla tirgū, mēs apsteigtu gan Lietuvas, gan Igaunijas biržas," pauda eksperts.
Viņaprāt, šis ir labs signāls politiķiem, ka aptuveni trešdaļa iedzīvotāju ir gatava pirkt valsts uzņēmumu akcijas, un tas ir ļoti daudz. "Domāju, ka šī aptauja varētu būt iedvesmas avots politiķiem tomēr aktīvāk spert šos soļus uz priekšu un dot iespēju vismaz tiem, kas noteikti un visticamāk būtu ieinteresēti pirkt valsts uzņēmumu akcijas, šo vēlmi realizēt," norādīja Martinovs.
Viņš arī piebilda, ka mēs nezinām, kādi iemesli ir cilvēkiem, kuri noteikti nebūtu vai drīzāk nebūtu ieinteresēti ieguldīt valsts uzņēmumos – vai viņiem nav uzkrājumu, nav līdzekļu investīcijām, vai bija negatīva pieredze privatizācijas laikā, kad neizdevās kļūt turīgiem, ieguldot savus privatizācijas sertifikātus, vai arī tas ir finanšu pratības zemais līmenis.
