"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka arī līdz šim Latvijā darbojies īpašs fonds. Tas ir brīvprātīgs, bet īsti labi nestrādāja – bija piedāvājums, bet nebija pieprasījuma. Turklāt nu jau vairākus gadus Latvijas lauksaimniecībā ļoti labi attīstās apdrošināšana.
"Mums ir iespēja apdrošināt gan sējumus, gan dzīvniekus. Šī apdrošināšana ir pieejama, tā ir ļoti labi attīstījusies," klāstīja "Zemnieku saeimas" pārstāve.
"Tā kā apdrošināšana pilnveidojas, mēs neredzam nepieciešamību pēc vēl kāda fonda."
Viņa norādīja: ja nozarē ir kādas problēmas, tad lauksaimniekiem jāsēžas pie sarunu galda ar Zemkopības ministrijas un apdrošināšanas nozares pārstāvjiem un jāsaprot, kā problēmas risināt.
"Šobrīd ir pietiekoši liels [apdrošināšanas] piedāvājums, arī konkurence tirgū. Ir četras kompānijas, kas apdrošina, un apdrošinātāji ir gatavi tālākām sarunām," pauda Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa norādīja, ka Zemkopības ministrija fonda darbības nodrošināšanai piedāvā no tiešmaksājumiem, kas jau tā ir vieni no zemākajiem Eiropā, no 84 vai 86 eiro (par hektāru) noņemt 3% nost. Vai palielināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par sešiem eiro uz katru hektāru. Paredzēts arī miksēts variants – seši eiro NĪN un daļa no tiešmaksājumiem.
Jautāts, vai iecerētais fonds būtu obligāts arī tiem lauksaimniekiem, kas ir apdrošinājuši savu biznesu, zemkopības ministrs pauda: "Uzskatu, ja tā nav obligāta sistēma, tad tā nedarbosies. Mēs atgriezīsimies vairāk nekā desmit gadus senā vēsturē."
Krauze norādīja – lai arī apdrošināšana labi darbojas un attīstās, ir daļa lauksaimnieku, kas tik un tā nāk un prasa valsts atbalstu, iespējams, arī tā iemesla dēļ, ka apdrošināšana ir pārāk dārga.
Viņaprāt, iecerētajā obligātajā fondā maksājumi būtu jāveic arī tiem lauksaimniekiem, kas savu biznesu ir apdrošinājuši. Tiesa, iemaksas būtu jāveic par lauksaimniecības riskiem, pret kuriem nav iespējams apdrošināties.
"Galvenais, mums ir ļoti svarīgi saprast, lai mēs neizjauktu esošo apdrošināšanas tirgu, kas šobrīd atsevišķās nozarēs strādā ļoti labi.
Galvenais arguments – vai mēs varam piedāvāt lauksaimniekiem pakalpojumu par pieņemamu cenu.
Jo viņi nekad nepirks polisi, kamēr cena būs neadekvāta," teica ministrs.
Viņš atzina, ka šobrīd nevar galvot, ka līdz rudenim izdosies vienoties par obligāto lauksaimniecības risku fondu. "Varbūt, ka mēs izdiskutēsim un pateiksim nē. Bet, ja mēs pasakām nē, tad arī negaidiet kompensācijas no valsts. Es uzskatu, ka mēs nevaram katru gadu prasīt nodokļu maksātājiem palīdzēt lauksaimniekiem."
KONTEKSTS:
Zemkopības ministrs nācis klajā ar ideju Latvijā izveidot obligātu lauksaimniecības risku fondu, lai nodrošinātu atbalstu saimniecībām dažādu dabas stihiju gadījumā.
Ministrs cer risku fondu ieviest jau no nākošā gada, jo normatīvi sistēmas ieviešanai ir sakārtoti jau senāk. Atšķirībā no iepriekšējo gadu mēģinājumiem ieviest risku fondu šobrīd plānots, ka dalība fondā būs obligāta un visiem lauksaimniekiem būs jāveic iemaksas, kuras, iespējams, tiktu novirzītas no kādiem jau esošiem atbalsta maksājumiem.
Taču vienlaikus saglabātos arī apdrošināšanas iespējas lauksaimniecības sektoros, kuros tās jau darbojas.
