Finanšu nozares asociācija ar dažādām vēstulēm jau vairākkārt vērsusies dažādās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī pie mobilo sakaru komersantiem, aicinot veidot koordinētu sadarbību telefonkrāpnieku ierobežošanai.
Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre norādīja, ka laba sadarbība ir izveidojusies ar Valsts policiju un bankām, tomēr no sakaru operatoru puses trūkst aktīvākas rīcības. "Bankas šo cīņu vienas pašas izcīnīt nevar," norādīja Bajāre.
Asociācija norāda – Lietuvā salīdzinoši īsā laikā izdevies ieviest pienākumu mobilo sakaru operatoriem pārsūtīt tikai tādas īsziņas, kas atbilst sūtītāju norādītajām identifikācijas pazīmēm.
Ja tas ir izdarāms Lietuvā, tad tas noteikti ir izdarāms arī Latvijā, sacīja Bajāre.
Savukārt Igaunija gatavojas atteikties no anonīmajām priekšapmaksas SIM kartēm, jo tās bieži tiek izmantotas noziedzīgiem mērķiem. Latvijā Satiksmes ministrija līdzīgu ieceri apsprieda jau 2016. gadā, bet tad no tās atteicās. Un šobrīd vismaz ministriju līmenī nekādi jauni priekšlikumi telefonkrāpnieku apkarošanai Latvijā netiek gatavoti.
Sakaru operatori, reaģējot uz banku mudinājumu būt aktīvākiem, apgalvo – viņi jau tagad stingri vēršas pret telefonkrāpniekiem un piedāvā klientiem dažādus drošības risinājumus, šai ziņā nebūt neatpaliekot no Lietuvas vai Igaunijas.
"Tele2" sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis sacīja, ka katrai valstij ir savas tehnoloģijas un risinājumi, kā ar krāpniekiem cīnīties: "Es negribētu piekrist, ka mūsu kaimiņvalstis būtu priekšā mums. Viņiem arī ir dažādas problēmas, un viņi arī meklē efektīvākos veidus, kā cīnīties gan ar krāpniekiem digitālajā vidē, gan tiem, kas zvana pa telefonu."
Savukārt uzņēmuma "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) pārstāvis Valdis Jalinskis norādīja, ka uzņēmums lūdz klientus informēt par krāpniecības gadījumiem. "Vēršamies pie elektronisko sakaru operatoriem, no kuriem ir saņemti krāpniecības mēģinājumi, ar pieprasījumu pārtraukt sadarbību ar operatoriem, kuri piegādā viņiem šādus zvanus un īsziņas, kā arī proaktīvi bloķējam iespējas sazvanīt LMT klientus ar drošības dienestu un maksājumu iestāžu oficiālajiem tālruņu numuriem no neautorizētiem savienojumiem," norādīja Jalinskis.
Tikmēr uzņēmuma "Bite" iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns pauda, ka īsziņu bloķēšana labumu nedotu.
"Jāsaprot – ja mēs nobloķēsim īsziņas, krāpnieki meklēs nākamo – tas būs "WhatsApp", "Viber", "Telegram" vai citas aplikācijas, kuras var izmantot," viedokli pauda Pudāns.
Arī informācijas drošības institūcijas CERT eksperts piekrīt – individuālo numuru bloķēšana ir kā cīņa ar vējdzirnavām.
"Tas ir diezgan bezjēdzīgi. Krāpnieki paņems nākošo numuru, tāpēc telekomunikāciju operatori strādā lielākos apjomos – viņi var bloķēt kādus noteiktus slikto telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējus, kas iesūta šīs ziņas," vērtēja Cert.lv kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.
Turklāt jebkurā gadījumā – to, ka zvans vai īsziņa satur krāpniecisku saturu un numuru vajadzētu bloķēt, operatori parasti uzzina tikai pēc tam, kad klients to jau saņēmis un informējis sakaru komersantu.
Tādēļ iedzīvotājiem jāatceras par veidiem, kā pašiem sevi pasargāt.
Galvenais – neatklāt savus personas datus un konta piekļuves kodus, nespiest uz iesūtītajām interneta saitēm.
Šaubu gadījumā pats labākais – pārtraukt sarunu un pašam sazināties ar iestādi, kuras vārdā zvans vai īsziņa tika saņemti, kā arī informēt sakaru operatoru.
