Svarīgākie plānotie ierobežojumi:
- Darba laika pārtraukums. Šobrīd spēļu zāles var darboties neierobežoti – 24 stundas dienā. Lai cilvēki šajās zāles tomēr nevarētu sēdēt dienu un nakti, dažkārt pat vairākas diennaktis pēc kārtas, plānots ieviest pārtraukumus. Pagaidām gan netiek precizēts, vai tie būtu naktī vai dienā.
- Lai mazinātu spēļu zāļu skaitu, varētu noteikt arī minimālo automātu skaitu vienā zālē. Tas nozīmē – paliktu tikai lielās iestādes.
- Vienotas prasības izkārtnēm. Tāpat varētu aizliegt sarkanās, spīdīgās spēļu zāļu reklāmas uz ielām, lai izkārtnes tik ļoti nepiesaistītu cilvēku uzmanību.
- Vecuma ierobežojums. Šobrīd azartspēles Latvijā var spēlēt no 18 gadiem, nākotnē šis slieksnis varētu būt 21 gads.
Kopumā Latvijā šobrīd ir 185 spēļu zāles, uz kurām attieksies ierobežojumi. Visvairāk to ir Rīgā, tad seko pārējās valstspilsētas un citas pilsētas un novadi.
Plānots, ka ierobežojumi attieksies gan uz klātienes azartspēļu vietām, gan interneta vidi. Finanšu ministrija atzīst, ka azartspēles internetā ierobežot būs krietni sarežģītāk – vienīgais reālais veids pilnīgam ierobežojumam būtu pilnīga interneta satura kontrole, kā tas būtu autokrātiskās valstīs, taču to neviens darīt nevēlas.
Azartspēļu ieņēmumos pērn teju jau sasniegts pirmspandēmijas līmenis. Un nu jau teju pusi no visiem ieņēmumiem veidojušas tieši interneta spēles. Turklāt sagaidāms, ka šī tendence tikai pieaugs.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šis būs ļoti debatējams jautājums: "Ap šo ir gana daudz politisko debašu jau bijušas. Tās arī vēl būs, protams."
Kā galvenie iemesli, kādēļ azartspēles būtu jāierobežo, tiek minēti vairāki. Pašsaprotami ir tas, ka azartspēles ir atkarību raisošas un cilvēkiem var nodarīt lielus finansiālus zaudējumus. Papildus tam vairākas pašvaldības laikā, kad valsts vēl tikai domā par azartspēļu ierobežojumiem, rīkojušās pašas – noteikušas aizliegumus rīkot azartspēles savā teritorijā. Taču tam līdzi nākušas tiesvedības.
"Arī tiesa atzīst, ka nevar vienkārši paņemt un visu teritoriju aizkrāsot, un pateikt, ka azartspēles tur nebūs. Ir nepieciešams samērīgs izvērtējums. Ir jāatrunā, kur tad drīkstētu azartspēles atrasties," norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Olga Bogdanova.
Rīgā sastaptie iedzīvotāji ir vienisprātis – azartspēles būtu jāierobežo, jo to dēļ ir daudz nelaimju, tās izraisa atkarību.
Tikmēr nozari pārstāvošajā asociācijā atzīmēja – ja plānotie ierobežojumi tiks pieņemti, tie būs striktākie Eiropā.
"Tur ir savākti dažādi regulējumi, dažādi ierobežojumi un visi salikti kopā. Lielākoties citās valstīs izvēlas kaut kādus atsevišķus [ierobežojumus], bet Latvijas gadījumā būs faktiski visi iespējamie," akcentēja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.
Azartspēļu nozares ieskatā, esošajā plānā trūkstot arī iespējamās alternatīvas, kur cilvēkiem, kas šobrīd spēlē azartspēles, pēc to aizliegšanas izklaidēties turpmāk.
