Liepājas ostā šobrīd pie graudu termināļiem jau veidojas kravas automašīnu rinda, viena pēc otras iebrauc milzu noliktavās, kur tiek izbērti graudi. Kāds atved ar traktoru vienu kravu sezonā, bet lielākās saimniecības līdz ostai nogādā ļoti daudz un jau ar kravas mašīnām, stāsta uzņēmuma Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA "Dan Store" termināla sadarbības un loģistikas vadītāja Evita Dambe. Tas ir otrs lielākais terminālis Liepājā, vidēji pārkrauj ap 400–500 tūkstošiem tonnu gadā. Graudu sezona te sākusies, taču pirmie rezultāti laboratorijā par graudu kvalitāti nav iepriecinoši.
"Izskatās, ka šogad ir kritiski zems proteīns [graudiem], kas tagad nāk iekšā, jau uz robežas – pārtikas graudi vai lopbarība. Tas ir tikai sākums, un pēc divām nedēļām situācija var būt citādāka, bet ir pamatotas bažas par proteīna daudzumu, arī krišanas skaitlis ir pietiekami augsts," teic Dambe.
Šo informāciju apstiprina zemnieku saimniecības "Pīlādži" līdzīpašnieks Edgars Putra ("Apvienotais saraksts"), kurš stāsta – kaut arī saules bijis daudz, kas ietekmē proteīna apjomu, tomēr šogad viss noticis pārāk strauji.
"Daba visu ir sasteigusi, līdz ar to arī kviešu kvalitāti tas ir būtiski ietekmējis. Mēs parasti kviešiem vārpas redzam īsi pirms Jāņiem, kad tās ir iznākušas pilnībā ārā no maksts, bet
šogad jau divas nedēļas pirms Jāņiem lauki bija pilnās vārpās. Dabas sasteigtais režīms ir atstājis būtisku ietekmi uz graudu kvalitāti,"
norāda Putra.
Viņš skaidro, ka biržas indekss ir pagājušā gada līmenī, bet, tā kā kvalitāte ir sliktāka, arī gala cena ir zemāka nekā pērn.
Savukārt no Rudbāržiem kravu uz Liepāju atvedis šoferis Mārtiņš. Viņš stāsta, ka darbs saimniecībā "Pīlādži VR" šobrīd rit pilnā sparā: "Pagaidām ir mieži nokulti, kuļ arī kviešus. Raža esot laba. Tagad bija mazliet lietus, pārtraukums, ir sabērts pa šķūņiem. Lēnā garā vedam šurp, kad brīvāks mirklis."
Graudu pārkraušana – viena no Liepāja ostas specifikām
Liepājas ostā aktīvi darbojas pieci beramkravu termināļi, kuru kopējā noliktavu ietilpība ir vairāk nekā 400 tūkstoši kubikmetru. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis no "Liepājas partijas" uzsver, ka tieši graudu pārkraušana Liepājā ir ļoti attīstīta.
"Tā ir viena no mūsu ostas specifikām, prasmes ir gadu gaitā attīstītas, lai varētu apkalpot graudu kravas. Termināļi sadarbojas. Gandrīz katrs osts terminālis kaut ko pārkrauj vai palīdz kaimiņam, tas notiek nepārtraukti," stāsta Hmieļevskis.
Lielāka graudu raža kopumā nozīmē arī lielākus kravu eksporta apjomus ostā.
"Vietējais patēriņš nepieaugs, maizi jau tāpēc vairāk neēdīsim. Graudi aizies eksportā,
un tas nodrošinās papildu ieņēmumus Latvijas valstij, lauksaimniekiem eksporta ieņēmumus un papildu darbu ostu termināļos," skaidro Hmieļevskis.
Vaicāts par Krievijas un Baltkrievijas kravām, viņš norāda, ka Liepājas ostā uzņēmumi skatās, kuras kravas ir un kuras nav atļauts kraut, kravu plūsma no Austrumiem tiek saglabāta. "Tas ir svarīgi tranzītā uz trešajām valstīm, Āfriku un citiem reģioniem, kur ir nepieciešama pārtikas apgāde. Liepājas osta ir viena no tām, kas iesaistās globālajā pārtikas apgādē," teic Hmieļevskis.
Vidēji gadā Liepājas ostā pārkrauj ap 3 miljoniem tonnu graudu, taču ostas kapacitāte ir lielāka. LSEZ SIA "Liepaja Bulk Terminals" vadītājs Juris Matvejevs atzinis, ka šogad viss ir nedaudz agrāk. Augustā graudi tiks uzkrāti noliktavās, bet aktīvākais eksporta periods sāksies septembrī, kad būs noteikta kvalitāte, cena un noslēgti līgumi. Parasti par jaunās graudaugu ražas sezonas sākumu uzskata 1. augustu.
