Salīdzinājumā ar pērno gadu šogad nodokļu ieņēmumi varētu būt gandrīz par 8% lielāki. Taču, raugoties no valsts finanšu plānošanas skatpunkta, situācija nav tik laba – budžetā ieņēmumi būs mazāki, nekā plānots.
Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,024 miljardi eiro, kas ir par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots, vēsta ziņu aģentūra LETA.
Otrajā pusgadā nodokļu devums no plāna varētu atpalikt par 70 miljoniem eiro, teica Ašeradens.
Skaidrojot iemeslus tam, ministrs norādīja uz Eiropas Centrālo banku, kas, pieturoties pie augstākām procentlikmēm, joprojām turpina cīnīties ar inflāciju. "Visu to sistēmu metaforiskā valodā varētu saukt par ledusskapi. Kā inflāciju aptur – samazinot pieprasījumu un tā dzesējot ekonomiku. Tas ledusskapis joprojām ir ieslēgts," sacīja Ašeradens.
Savukārt attiecībā uz jostu savilkšanu budžetā politiķis sacīja, ka Latvijai atšķirībā no diezgan liela skaita Eiropas Savienības dalībvalstu izdevies izvairīties no pārmērīgas deficīta ierobežošanas procedūras. "Ja valsts budžeta deficīts pārsniedz trīs procentus, tad nākamos četrus gadus valstij savas izmaksas ir jāsamazina. Latvija no šī ir izvairījusies. Pilnīgi skaidri – mums šāda situācija nedraud," sacīja Ašeradens.
Vienlaikus, ņemot vērā zemākas nodokļu ienākumu prognozes, Latvijas budžetā fiskālā telpa veidojas negatīva vai neitrāla. "Attiecīgi valdība un premjere ir pateikusi, ka līdzšinējo trīs prioritāšu vietā, kas bija, ko mēs finansējam – izglītība, veselība un drošība –, paliek viena pati svarīgākā – drošība. Tas ir tas, ko mēs varam atļauties," sacīja ministrs.
