Latvijas Banka pagājušajā gadā izstrādāja Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu. Galvenā ideja – skaidras naudas maksājumos atteikties no viena un divu centu monētām, pirkuma gala summu noapaļojot uz leju vai uz augšu līdz pieciem centiem.
Latvijas Banka ik gadu papildus emitē jeb laiž apgrozībā 10 miljonus viena centa monētu un astoņus miljonus divu centu monētu. Taču tās drīz vien vairs neriņķo maksājumu apritē, tiek izsētas. Tā tēriņus šo monētu emitēšanai šovasar Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" raksturoja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
"Mēs esam izgājuši krustu šķērsu. Lietuvieši un igauņi ir tālredzīgāki un šim virzienam sekos. Mēs vēl, izskatās, tam neesam gatavi, lai gan tas būtu ieguvums. Mēs rēķinām, ka gadā ap 300 000 līdz 500 000 eiro varētu izmantot krietni gudrāk," pauda Kazāks.
Latvijas Bankas veidota darba grupa šā gada sākumā secināja, ka, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā šķērslis iniciatīvas ieviešanai ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana skaidras naudas norēķinu noapaļošanai un parādīšanai pirkuma čekā. Saskaņā ar spēkā esošo smagnējo regulējumu tirgotājiem pārmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un paildzinātu iniciatīvas ieviešanas laiku, Latvijas Radio skaidroja Latvijas Bankas pārstāve Dace Jansone.
Tādējādi ne obligātai, ne brīvprātīgai maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanai nav atbalsta, secinājusi Latvijas Banka.
Pagaidām atbildīgās institūcijas neplānojot mainīt normatīvos aktus, tāpēc iniciatīvas virzība pašlaik esot apturēta, lai atgrieztos, kad plānos pārmaiņas normatīvajos aktos par kases aparātu un to sistēmu darbības regulējumu.
Šādam regulējumam gan vajadzētu būt vienotam visā eirozonā, piebilda Latvijas Tirgotāju asocācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. "Mūsu uzskats vienmēr ir tāds, ka ir kopēja Eiropas Savienības politika un atbilstoši tai Latvija nekādus papildu apgrūtinājumus uzņēmējiem neievieš. Nevis katra valsts mēģina kaut kā regulēt kopējās Eiropas valūtas apriti."
Pielaidīgāk par mazākā nomināla monētu ierobežošanu runā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis. Taču asociācija sagaida pretimnākšanu kases aparātu sertifikācijas jautājumos. Ja visas izmaksas gulstas uz tirgotājiem un pircējiem, nozare piedāvāto regulējumu nevar atbalstīt.
"Tās ir lielas izmaksas tirgotājiem, bet ja ir tāda valsts interese, ir divi risinājumi: valsts nosedz šīs sertifikācijas izmaksas vai arī, tā kā esam tiktāl izrunājuši, ka šī sertifikācija ir praktiski bezjēdzīga A reitinga uzņēmumiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests novērtē kā caurskatāmus uzņēmumus, tad vienkārši atceļam šo sertifikāciju," sacīja Krūzītis.
Finanšu ministrija savukārt aicina Latvijas Banku aktivizēt ieceres publisko apspriešanu. Ministrija nepieciešamos normatīvus pielāgošot, stāsta ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis:
"Likums skartu praktiski visu sabiedrību. Šajā gadījumā mēs gribētu vērst uzmanību uz sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības daļu, kam katrs cents ir svarīgs.
Tāpēc aicinātu, lai Latvijas Banka daudz kvalitatīvāk izdiskutētu šo jautājumu ar visām iesastītajām pusēm, izvērtētu fiskālo ietekmi. Protams, ja likumprojekts nonāk Saeimā un parlamentārieši to atbalsta, tad Finanšu ministrija izgrozīs visus nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, lai šis likumprojekts pēc stāšanās spēkā darbotos kvalitatīvi."
Lietuvā un Igaunijā jau nākamgad skaidras naudas norēķinos ierobežos viena un divu centu monētu apriti - tās aizvien varēs izmantot norēķinos, bet atlikumā mazākās monētas vairs neizdos. Eirozonā maksājumos skaidrā naudā summas līdz pieciem centiem jau noapaļo Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā.
