Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", naudu cer pārdalīt citiem mērķiem, tai skaitā – "Rail Baltica" projektam un pagaidām pusratā palikušajai Centrālās stacijas pārbūvei. Taču SM ilgstoši kavējas ar grozījumiem nepieciešamo lēmumu sagatavošanu. Par to šonedēļ uzvirmoja pamatīgas domstarpības koalīcijas politiķu vidū.
Īsumā:
- Jauniem mērķiem iecerēts pārdalīt pavisam 600 miljonus eiro no "iestrēgušiem" ES fondu projektiem.
- Lai pabeigtu Centrālās stacijas dienvidu daļu, Satiksmes ministrija meklē 131 miljonu eiro.
- "Rail Baltica" vajadzībām cer pārvirzīt fondu naudu.
- Kavējas dokumentu izstrāde, lai naudu varētu pārdalīt.
- Joprojām nav apstiprināts dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.–2027. gadam.
Kopumā jauniem mērķiem iecerēts pārdalīt pavisam 600 miljonus eiro no dažādās ministrijās iestrēgušiem fondu projektiem.
Taču lēmumiem jābūt pieņemtiem septembrī un vienas ministrijas kavēšanās var ietekmēt visu naudas pārdali.
Kam no visa lielā "Rail Baltica" dzelzceļa projekta ir jābūt izbūvētam līdz 2030. gadam kā pirmajam posmam? Pie šī lēmuma mēģināts tikt jau gandrīz gadu, taču tā aizvien nav. Nākamais termiņš nolikts uz septembra beigām, tad priekšlikumiem jābūt uz valdības galda.
Nepieciešams skatīt integrēti
Optimālo variantu tagad meklē šovasar izveidota darba grupa. Reāli īstenojamu scenāriju gan vairs neesot daudz. Piemēram, viens no tiem – "Rail Baltica" pamata trasi ar Rīgas stacijām savienot, pasažieriem pārsēžoties jau esošo dzelzceļa līniju vilcienos.
"Šobrīd mēs tomēr redzam, ka ir nepieciešams to ["Rail Baltica"] skatīt integrēti kopā ar jau esošo dzelzceļa sistēmu. Lai tās viena otru papildinātu un lai mēs maksimāli spētu izmantot investīcijas gan jaunajā dzelzceļa līnijā, gan jau esošajās, kas mums ir Latvijā. Tā ka mēs šobrīd strādājam ar mērķi to skatīt kopā, integrētu kā vienu dzelzceļa sistēmu, un piedāvāt labāko iespējamo risinājumu," raidījumam saka SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača.
Pēdējais Eiropas Komisijas (EK) lēmums ir skaidrs apliecinājums tam, ka vismaz pirmajā posmā Rīgas lokam Eiropas fondu naudas nebūs. Noraidīts finansējums gan savienojumiem ar lidostu, gan Centrālo staciju, gan tiltam pār Daugavu Rīgā, kur šopavasar jau steidza iebūvēt pirmos balstus.
Vai gatavi mazināt savas algas
Savukārt mazāk, nekā prasīts, piešķirts gan būvuzraudzībai, gan projekta vadīšanai, kas ietver arī atlīdzības "RB Rail" un "Eiropas Dzelzceļa līniju" (EDzL) darbiniekiem. Tagad SM lūdz papildu finansējumu no valsts budžeta – 34 miljonus četriem gadiem – gan zemju atsavināšanai, gan būvuzraudzībai, gan arī projekta vadībai.
"RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškeviča izvairās no tiešas atbildes uz jautājumu, vai, lūdzot naudu valdībai, viņi ir gatavi mazināt arī savas algas.
"Šobrīd "RB Rail" ir piesaistīti ļoti daudzi ārvalstu eksperti ar tādu kompetenci, kādas Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā nav pilnīgi nevienam," viņa norādīja.
Uz jautājumu, vai viņas pašas kompetences ir 20 000 eiro mēnesī vērtas, viņa saka: "Ļoti grūti tur pateikt konkrētos skaitļos, jo ir atkarīgs no funkcijas un ir atkarīgs no tā konkrētā eksperta… veicamajiem pienākumiem. (..) Runājot par "RB Rail" valdes locekļu kompetenci un atbildību, es teiktu, ka tā atbildība ir ļoti milzīga, jo visi "RB Rail" valdes locekļi, tāpat kā EDzL valdes locekļi atbild personīgi ar savu mantu."
Budžeta prioritātēs SM pieteikusi vajadzību vēl pēc 10 miljoniem eiro – lielāko daļu zemju iegādei, bet trešdaļu – "Eiropas Dzelzceļa līniju" darbības nodrošināšanai. SM šonedēļ pat paziņoja, ka tā aicinās, lai valdība lūdz EK detalizēti skaidrot atteikumu finansēt būtiskas "Rail Baltica" aktivitātes.
Bet patiesībai neatbilst vēsts, ka EK būtu mainījusi atbalsta intensitāti – joprojām uz katriem iedotajiem 85 eiro Latvijai jāliek pretī 15 savi. Šobrīd, lai pabeigtu Centrālās stacijas dienvidu daļu, SM meklē 131 miljonu eiro. Tā cer, ka "Rail Baltica" vajadzībām izdosies pārvirzīt naudu, ko satiksmes nozare iepriekš saņēmusi no Eiropas fondiem un Atveseļošanas fonda. Šobrīd iesaldēti ap 400 miljoniem eiro, par kuriem ir skaidrs, ka fondiem atvēlētajā periodā tos neizdosies iztērēt iepriekš paredzētajiem mērķiem. Lielākoties – investīcijām dažādos dzelzceļa projektos.
Nozarei dota pēdējā iespēja
Tomēr kavējas arī dokumentu izstrāde, lai naudu varētu pārdalīt. Piemēram, aizvien nav apstiprināts dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.–2027. gadam. Bez šī plāna Eiropa maksājumus neveiks. Šonedēļ valdības sēdē satiksmes nozarei dota pēdējā iespēja – papīru darbus paveikt līdz septembra sākumam.
Fragments no Ministru kabineta sēdes 20. augustā:
Kaspars Briškens ("Progresīvie"): Tas process notiek, mūsu komanda strādā, arī nemitīgi reaģējot uz lēmumiem vai lēmumu trūkumu, kas nāk no valdības un koalīcijas.
Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"): Kāds lēmuma trūkums? Kā nav Satiksmes ministrijai? Kas traucē satiksmes ministram strādāt?
Briškens: Nu, piemēram, lēmumi saistībā ar "Rail Baltica"… skaidrs, ka…
Siliņa: Mēs pieņēmām to lēmumu, kādu jūs atnesāt! Mēs neesam pieņēmuši kādu lēmumu, ko jūs bijāt gatavi atnest?
Briškens: Bet es jau saku, ka tas ir objektīvs faktors… kā rezultātā mēs neesam varējuši atnest visus šos risinājumus… es jau nesaku… objektīvi.. mums vajag arī vairāk laika valdībai – lai saprastu, kāda vispār būs mūsu kopējā…
Siliņa: Nu, ja jūs sakāt, ka valdībai nav kādu lēmumu, tad es gribu saprast, kādus lēmumus mēs neesam pieņēmuši …
Briškens: Tā loģiskā ķēde.. Es nevainoju to, ka mums nav lēmumu, es vienkārši saku, ka tas ir tas iemesls, kāpēc mēs neesam varējuši nofinalizēt mūsu dzelzceļa portfeli. Tas ir objektīvs iemesls (..)
Satiksmes nozarē iestrēgušo naudu gatavas pārņemt citas ministrijas, piemēram, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija vai Ekonomikas ministrija. Un kavēšanās radījusi ne vienu vien skarbāku domu apmaiņu valdībā.
Koalīcijā esošā ZZS valde izplatījusi paziņojumu, norādot, ka tā politisku atbalstu "Rail Baltica" tālākai realizēšanai sniegs, kad būs skaidras atbildes, kā to finansēt.
"Manuprāt, būtu nepareizi vienkārši šādā veidā turpināt virzīties uz priekšu. Šī pozīcija, es ļoti ceru, mazliet sapurinās attiecīgo ministriju un piespiedīs nākt ar tādiem skaidrākiem redzējumiem par kopējo ainu, kādā veidā šis projekts varētu tikt virzīts tālāk," saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Septembra sākumā uz valdības galda būtu jānonāk arī izmaiņām "Rail Baltica" likumā. Tajā beidzot tiktu precīzi noteikts, kādi lēmumi kādā līmenī ir saskaņojami.
SM uzdevumā drīzumā plānots audits par "Eiropas dzelzceļa līniju" slēgto Rīgas Centrālās stacijas un lidostas stacijas būvniecības līgumu vadību, kā arī novērtējums par to, kā "RB Rail" vadījis projektēšanas līgumus.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
