Pēdējā Centrālās statistikas pārvaldes publikācijā par eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju norādīts, ka Krievija jūlijā bija ceturtais svarīgākais partneris Latvijas eksportā un importā. Taču saraksts ar uzņēmumiem, kuri arvien nav pārtraukuši biznesa attiecības ar agresora valsti, vairs mājaslapā nav atrodams.
CSP atteicās Latvijas Televīzijai komentēt iemeslus – vien atsūtīja pirms divām nedēļām publicētu skaidrojumu ar komentāru, ka "vairāk mums nekas nav piebilstams".
Šajā publicētajā skaidrojumā pārvalde norādījusi, ka ne visi iepriekš publicētie uzņēmumi tiešām nodarbojušies ar uzņēmējdarbību Krievijas un Baltkrievijas tirgū. Piemēram, Latvijas uzņēmums pirms kara iegādājies tehniku un tagad defekta dēļ to atgriezis Krievijas uzņēmumam. Arī šāda uzņēmuma vārds ticis iekļauts kopējā sarakstā. Citi skaidrojumi bijuši, ka uzņēmumi izmantojuši Krieviju kā taisnāko ceļu uz citām valstīm un arī tāpēc iekļauti sarakstā.
Bet šie argumenti nešķiet pietiekami ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS), kurš pieprasījis skaidrojumus.
"Tas nevar būt par iemeslu mainīt politisko nostāju šajā jautājumā. Tā kā man būs nopietnas pārrunas ar CSP vadību par to, kā mēs varam šos jautājumus risināt," norādīja ministrs.
Uz jautājumu, vai mērķis ir panākt šo datu publicēšanu, ministrs atzina: "Manuprāt, nav pareizi. Jābūt ļoti būtiskiem iemesliem, lai atkāptos no tās pozīcijas, kas šeit jau tika pieņemta. Pagaidām es šos būtiskos argumentus neesmu dzirdējis."
Viņš gan piekrita, ka iepriekš publicētie saraksti nav bijuši korekti. Tomēr tas nenozīmē, ka publicēšana jāpārtrauc.
"Neredzu nepārvaramus šķēršļus, lai mēs no šīs politikas šobrīd atteiktos. Izvairīšanās no šāda jautājuma ir sava veida atbalsts tiem uzņēmējiem, kas izdomā tomēr ignorēt faktu, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā," pauda Valainis.
Ministrs arī pieminēja, ka argumenti par nepietiekamiem datiem no muitas nav nekas neatrisināms. Tagad Ekonomikas ministrija gaida pārvaldes skaidrojumus un tad ar atbildīgajiem veiks pārrunas.
