Kā norādīja projekta īstenotāja Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL), Rīgas Centrālā mezgla izbūve organizēta kārtās, nodrošinot, ka visā stacijas būvniecības laikā pasažieru un kravas vilcienu kustība cauri Rīgai notiek netraucēti. Saskaņā ar plānu
pēc visu darbu pabeigšanas jaunuzbūvētās stacijas dienvidu pusē atradīsies jaunie "Rail Baltica" Eiropas platuma 1435 milimetru sliežu ceļi, bet tiem blakus – esošā platuma sliežu ceļi.
Šajā darbu posmā sliedes ir izbūvētas 910 metru jeb teju kilometra garumā. Darbus pilnsabiedrība "Bererix" veic, izmantojot VAS "Latvijas dzelzceļš" 1520 milimetru sliežu licējceltni. Veikti apjomīgi priekšdarbi, tostarp iestrādāti 2400 kubikmetri granīta balasta, kura svars sasniedz 4000 tonnas. Lai pabeigtu stacijas dienvidu pusi, jāizbūvē kopumā ap sešiem kilometriem sliežu uz gandrīz 100 000 tonnu balasta.
EDzL valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norādīja, ka ES Atveseļošanas fonda līdzekļu pārdales gadījumā izmantot stacijas dienvidu pusi varētu sākt jau 2026. gadā:
"Fonda pārdales piedāvājums ir izsvērts gan no tehniskā, gan saimnieciskā aspekta. Tas ļautu valstij nezaudēt līdzekļus, un nevar novērtēt par zemu arī ieguldījumu Latvijas ekonomikā un būvniecības sektorā, jo "Rail Baltica" objektos strādā simtiem Latvijas uzņēmumu."
Stacijā kopskaitā būs 14 sliežu ceļi un astoņas paaugstinātas platformas ērtākai iekāpšanai vilcienos. Plānots izbūvēt arī jaunu Elizabetes un Timoteja ielas savienojumu, kas nodrošinās labāku sabiedriskā transporta plūsmu Rīgas centrā. Tāpat taps jauna velo infrastruktūra vairāku kilometru garumā.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes – līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
