Panorāma

Krimas tatārs: 32 mēnešus biju politieslodzītais Krievijā

Panorāma

Sarežģītā operācijā izņem galvas un kakla audzēju un atjauno seju

Tuvākajos gados gaidāms ievērojams degvielas cenu kāpums

Pēc pāris gadiem gaidāms ievērojams degvielas cenu kāpums

Nākamā gada valsts budžets paredz, ka par degvielu nākamgad un aiznākamgad būs jāmaksā vairāk. Tomēr šis pieaugums uz tā fona, kas varētu sekot no 2027. gada, ir niecīgs. Spēkā stājoties jaunām Eiropas Savienības prasībām par zaļināšanu, degvielas cena tuvāko gadu laikā varētu pieaugt pat par vairākiem desmitiem centu litrā.

ĪSUMĀ: 

  • Meklējot papildu naudu valsts budžetā, valdība nolēmusi celt akcīzes nodokli degvielai.
  • Nākamgad degvielas cena litrā pieaugs par apmēram 3 centiem, no 2026. gada – par vēl tikpat daudz.
  • Jau ievērojamāks cenu kāpums paredzēts līdz jauniem Eiropas līmeņa CO2 emisiju kvotu noteikumiem.
  • Degvielas tirgotājiem būs jāpērk CO2 emisiju kvotas, kas realitātē nozīmē vēl vienu nodokli degvielas pircējiem.
  • No 2030. gada par obligātu arī noteikts, ka visām savienības dalībvalstīm degvielā jābūt noteiktam atjaunīgās enerģijas apjomam.
  • Latvija 2030. gadu negatavojas gaidīt, no 2027. gada pakāpeniski ieviesīs sistēmu, lai mazinātu kvotu maksājumus. 
  • Šādai idejai piekrīt arī daļa degvielas tirgotāju, tomēr daži arī asi iebilst.

Meklējot papildu naudu valsts budžetā, valdība nolēmusi celt akcīzes nodokli degvielai. Attiecīgi nākamajā gadā degvielas cena litrā pieaugs par apmēram 3 centiem, no 2026. gada – par vēl tikpat daudz.

Tomēr jau ievērojamāks cenu kāpums paredzēts vēlāk, spēkā stājoties jauniem Eiropas līmeņa ogļskābās gāzes emisiju kvotu noteikumiem.

Tirgotājiem būs jāpērk emisiju kvotas

"Ko tas nozīmē? Mums kā degvielas tirgotājiem būs jāpērk CO2 emisiju kvotas, šobrīd CO2 emisiju kvotas maksā aptuveni 40 līdz 50 eiro par tonnu, kas aptuveni nozīmētu 15 eiro centu sadārdzinājumu uz degvielas litru," paskaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Emisiju kvotu iegādes principu ļoti vienkāršojot, tas realitātē nozīmē vēl vienu nodokli degvielas pircējiem. Tikai šajā gadījumā, piemēram, atšķirībā no akcīzes nodokļa, ko iekasē valsts, nauda aiziet Eiropas Savienībai.

"Viršu" vadītājs norāda, ka aprēķini par aptuveno cenas pieaugumu vēl var mainīties, tas būs atkarīgs no tā brīža emisijas kvotu cenām. Nozares atbildīgā ministrija prognozē, ka līdz 2030. gadam šo kvotu cena varētu pieaugt pat par pusi. Attiecīgi, salīdzinot ar tagadējo cenu, degvielas cenai litrā klāt nāktu apmēram 30 centi. Papildus tam paralēli Eiropas Savienība apstiprinājusi arī citu zaļināšanas plānu.

Proti, no 2030. gada par obligātu noteikts, ka visām savienības dalībvalstīm degvielā jābūt noteiktam atjaunīgās enerģijas apjomam.

"Latvija šobrīd ieņem pirmo vietu ar viszemāko atjaunīgās enerģijas īpatsvaru degvielā. Un mums ir bijusi arī tāda ne pārāk pozitīva tendence: mums 2022. gadā bija aptuveni 3%, tad šobrīd mums ir 1,9%," norādīja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska.

Par ko viedokļi atšķiras

Ja emisiju tirdzniecības sistēmas gadījumā visu iesaistīto pušu viedoklis sakrīt – cena tik tiešām pieaugs, tad saistībā ar atjaunīgās enerģijas piemaisījuma prasībām gan ne. Klimata un enerģētikas ministrijā uzskata, ka saistībā ar minētajām kvotām bio piemaisījumi ļaus degvielas cenu pat samazināt.

"Par katru procentu, kas mums ir piejaukts dīzelim, mēs varēsim nemaksāt kvotu. Un tad ir tā diskusija, kas ir lētāk: piejaukt citu degvielu klāt vai maksāt nodokli.

Tas, ko esam sarēķinājuši, ko arī šodien komisijā stāstīju, – ka piejaukums ir lētāks," norāda Kurevska.

Pēc pašreizējā plāna Latvija 2030. gadu negatavojas gaidīt, bet pakāpeniski sistēmu varētu ieviest jau no 2027. gada, lai jau tad sāktu mazināt kvotu maksājumus. Šādai idejai piekrīt arī daļa degvielas tirgotāju.

"Ja mēs tikai 2030. gadā sāksim pildīt šos plānus, tas būs, pirmkārt, liels lēciens tajā 2030. gadā. Otrkārt, mēs 2027., 2028., 2029. gadā maksāsim par to fosilo daļu, ko mēs tērējam, un pilnīgi nerūpēsimies par atjaunojamās degvielas ieviešanu," skaidro "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Taču citu nozares spēlētāju viedoklis atšķiras. Idejai stingri iebilst Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

"Nav nepieciešams noteikt ātrākas un plašākas izmaiņas, nekā to paredz Eiropas Savienības direktīva," tā rakstiski norāda Karčevskis, kurš uzsver, ka neesot pret zaļināšanu, taču neredz iemeslu celt degvielas cenas agrāk, nekā nepieciešams.

Ideju par Latvijas pakāpenisku pāriešanu daļēji atjaunīgas degvielas ieviešanā konceptuāli jau atbalstījusi Saeima. Taču parlamentā par to vēl gaidāmi divi lasījumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti