Šogad Liepāja atgādināja lielu būvlaukumu – vienlaikus notika vērienīgi ielu remonti, taču no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un atkritumu izvedējiem tika saņemta kritika par sašaurinātajām brauktuvēm. Savukārt līdz janvāra sākumam vēl jāpaspēj novērst brāķis nupat ieklātā bruģa segumā.
Jautāts, vai pastāv risks, ka pilsēta var zaudēt Eiropas fondu naudu, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš teica: "Es ceru, ka ne. Iespējams, tā būs tikai šī sadaļa, kas ir defekts."
Liepājā un tās apkārtnē šogad notika arī nozīmīgu objektu būvniecības darbi – Grobiņas pagastā uzcēla bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu, Liepājā – pirmo jauno bērnudārzu pēc valsts neatkarības atjaunošanas, kā arī svinīgi uzsāka Liepājas jaunā cietuma būvniecību. Bija objekti, kur darbu gaitu kavēja bīstamu priekšmetu – nesprāgušu lādiņu atrašana. 1. un 2. pasaules kara laika jūras mīnas, un aviācijas bumba strādniekus pārbiedēja gan topošajā ūdens eksporta terminālī, gan Karostas kanālā, kuru šogad atbrīvoja no padomju laikos uzkrātā ķīmiskā piesārņojuma.
"Tik komplicēta ir situācija, kad vienā mazā kanālā mums ir gan militārais mantojums, kas ir nogrimuši kuģi un zemūdenes, gan vairāk nekā 100 dažādi Mendeļejeva tabulas elementi," pauda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija").
Neplānotus remontdarbus šogad nācās veikt Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kur pēkšņi vasarā sagruva viens no notekūdeņu rezervuāriem. No tā vidē noplūda aptuveni 1250 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu. Ekspertīzes un policijas ierosinātā izmeklēšana par to, kas izraisīja avāriju un kam par to jāuzņemas atbildība, vēl turpinās.
Plašsaziņas līdzekļu uzmanība ilgstoši bija pievērsta arī uzņēmumam "Liepājas autobusu parks", kas šogad bija iesaistīts pārvadātāju karteļa lietā, kā arī neizpildīja aptuveni tūkstoti reisu, atstājot pasažierus velti gaidām pieturās. Pārsvarā tas tika skaidrots ar autobusu vadītāju slimošanu.
""Liepājas autobusu parks" šobrīd pilnīgi noteikti ir rūpju bērns numur viens Latvijā. Mūsu pusē vēl turpinās šī jautājuma izskatīšana no juridiskās puses, kā tālāk uz šo pārvadātāju skatāmies – vai viņš drīkst turpmāk piedalīties konkursos," skaidroja Autotransporta direkcijas pārstāvis Viktors Zaķis.
Protams, šogad netrūka arī pozitīvu notikumu – piemēram, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apņēmās būt par Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas patronu 2027. gadā. Vai līdz tam vēju pilsēta varēs priecīgi aizdejot, gan neizskatās, jo jau nākamais gads iezīmējas ar mazāku pilsētas budžetu. Tas apstiprināts 115 miljonu eiro apmērā – par 13 miljoniem mazāks nekā pērn.
"Izlīdzinātie ienākumi nākošgad pret šo gadu ir mazāki nekā tās funkcijas, ko valsts uzlikusi. Attīstības projektiem pēc institūciju lūguma tiek prasīti 40 miljoni eiro, kas ir ārkārtīgi daudz, un skaidrs, ka viņi nav paceļami," atzina Liepājas domes Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs.
Domē gan uzsvēra, ka visas pamatfunkcijas izglītībā, sociālās palīdzības un citās jomās pašvaldība nākamgad spēs nodrošināt. Par attīstības projektiem vēl lems martā, kad būs skaidrs, cik daudz līdzekļu atlicis no šī gada.
