No šī gada septembra iecerēts mainīt kārtību, kādā valsts pašvaldībām izmaksā naudu, kas paredzēta pedagogu algām. Turpmāk mērķdotācijas apmēru noteiks optimālais bērnu skaits klasē, ne katrs skolēns individuāli, turklāt pašvaldības vairs nedrīkstēs subsidēt tās skolas, kas noteiktos kritērijus par skolēnu skaitu klasē neizpilda, tādējādi noņemot naudu skolām ar vairāk audzēkņiem. Tas nozīmē, ka daudzām pašvaldībām būs jāpieņem sāpīgi lēmumi –
vai nu atteikties no programmām, kur skolēnu ir pārāk maz, vai arī šajās klasēs pedagogu algas apmaksāt no sava budžeta, tādējādi atsakoties no kādiem citiem tēriņiem.
Jaunā sistēma paredz valsts finansējumu piešķirt tām skolām, kas atbilst noteiktiem klašu lieluma kritērijiem. Ja skola neizpilda šīs prasības, tad pamatskolu līmenī valsts daļēji dotēs skolotāju algas un pašvaldībām būs jānodrošina arī savs līdzfinansējums, lai programmu turpinātu uzturēt. Savukārt vidusskolu posmā, ja klasēs nebūs valstī noteiktais optimālais bērnu skaits, tad programma pilnībā jāfinansē no pašvaldības naudas.
Pašmērķis – kvalitatīva izglītība
Kā skaidroja Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Edmunds Jurēvics, jaunais finansējuma modelis nodrošinās galveno virzību uz to, kas ir vajadzīgs skolēniem, proti, laba izglītība un labi apmaksāts, motivēts skolotājs. Deputāts uzsvēra, ka jaunās sistēmas pašmērķis nav slēgt skolas, bet gan kvalitatīva izglītība, un, ņemot vērā, ka lēmumus pieņem arī pašvaldības –
tām būs dažās vietās jāizdara sāpīgi, bet nepieciešami lēmumi, jo ir skaidrs, ka visās vietās ar ļoti mazu bērnu skaitu nevarēs nodrošināt, piemēram, vidusskolas.
Pēc Jurēvica domām, tiks atrasts kopīgs redzējums jaunā modeļa īstenošanai:
"Šī koalīcija ir laba ar to, ka mēs arī smagus un grūtus jautājumus varam diskutēt, var atšķirties viedokļi, bet tad nonākt pie jēgpilna kompromisa un virzīties uz priekšu. Tā ir bijis arī iepriekšējos visos notikumos, lēmumos, tā kā esmu dziļi pārliecināts, ka arī par šo jautājumu tiks atrasts labākais veids, kā virzīties uz priekšu. Es arī ļoti labi zinu, ka izglītības ministre tiekas ne tikai ar pašvaldībām, bet arī Saeimas frakcijām, ne tikai koalīcijas, bet arī opozīcijas, lai skaidrotu, uzklausītu idejas, priekšlikumus. Domāju, ka šobrīd tas ir tāds normāls darba process."
Atšķiras viedokli par iespēju reģioniem attīstīties
Lai gan ceturtdien, 25. janvārī, intervijā Latvijas Televīzijai Saeimas spīkere Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka atbalsts "Jaunās Vienotības" vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītajai skolu reformai nav garantēts, jo, viņasprāt, nevar iztukšot laukus un ir ļoti rūpīgi jāvērtē katras skolas slēgšana, viņas partijas biedre Līga Kļaviņa, kas ir arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedre, sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka
viedoklis sakrīt ar IZM viedokli jautājumā, kas skar izglītības kvalitāti un pedagogu cienīgu atalgojumu, tostarp arī komisijā par šo visi esot vienoti.
Taču viedokļi atšķiroties, vai šis jaunais finansējuma modelis nodrošinās lauku un reģionu attīstību un nosegs pamatizglītības pieejamību.
"Mums ir daudz labu lietu, kur mums sakrīt viedoklis, neatkarīgi no politiskās partijas atrašanās koalīcijā vai opozīcijā, un to jums noteikti varētu apliecināt jebkurš deputāts Saeimā un arī pašvaldībā. Ikviens iestājas par kvalitatīvu izglītību, tur nav divu domu, tāpat arī pedagogam ir nepieciešams cienīgs atalgojums, un tie mērķi, kas ir izvirzīti, ir atbalstāmi. Ir punkti, kuros mums sakrīt viedokļi, bet, kas attiecas uz pieejamību, tur mēs vēl turpinām sarunas. Es nedomāju, ka tas varētu būt apdraudējums šobrīd koalīcijas stabilitātei – tās ir sarunas, sarunas un vēlreiz sarunas," sacīja Kļaviņa.
Sola risinājumus pēc diskusijām
Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve un partijas "Progresīvie" deputāte Antoņina Ņenaševa uzsvēra, ka pagaidām neredz, ka politiķu vidū par jauno sistēmu rastos domstarpības, – šobrīd vairāk tas varētu būt pirmais sašutums, tostarp arī pašvaldībām, kurām nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus, kas nekad neesot viegli. Un, lai gan tas rada zināmu politisko spriedzi, diskusijas turpināsies un kopīgi risinājumi tiks rasti.
Tāpat deputāte norādīja, ka dzird gan pašvaldību, gan arī iedzīvotāju bažas un risinājumus meklēs, taču vairākas pašvaldības būs spiestas izdarīt noteiktas izvēles, ko daudzas pašvaldības izdarīja jau sen, sakārtojot savu skolu tīklu un līdz ar to uzlabojot gan izglītības kvalitāti, gan ceļot atalgojumu.
Līdzīgi izteicās arī opozīcijas pārstāve un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), norādot, ka kopumā jauno finansējuma sistēmu vērtē vairāk pozitīvi nekā negatīvi, jo iepriekšējā sistēma neveicināja kvalitatīvu izglītību katram skolēnam, arī lauku skolās.
Taču šobrīd deputātei ir sajūta, ka, iespējams, vairākas pašvaldības nav daļēji veikušas savu mājasdarbu, tāpēc jaunās sistēmas īstenošanas ceļš ir pārāk straujš un ātrs.
Tāpat viņa norāda, ka diskusijas koalīcijā noteikti ir un būs smagas, it īpaši tāpēc, ka Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr esot aizstāvējusi lauku skolas, bet pie vienota risinājuma nonāks, iespējams, pagarinot termiņu vai mīkstinot pāreju uz jauno sistēmu.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien neatbildēti jautājumi.
Līdz janvāra beigām plānots pabeigt normatīvu izstrādi, ko sabiedriskai apspriešanai nodos februāra sākumā. Ieviest to plānots jau nākamajā mācību gadā.
