ĪSUMĀ:
- Saeimas komisija atbalstījusi ieceri aizliegt pārdot alkoholu personām, kuras jaunākas par 20 gadiem.
- Plašas diskusijas komisijā raisīja plāns mainīt arī darbalaiku, kurā veikalos pārdot alkoholu.
- Latvijas Alus darītāju savienība priekšlikumus neatbalsta.
- Deputāte Circene: Šie grozījumi ir "minimuma minimums", lai sabiedrība nenodzertos.
- Aptauja: Iedzīvotāji skeptiski, ka grozījumi samazinātu alkoholisma problēmu.
Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.
Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā citstarp izglītojamajam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.
Pēdējo reizi komisijā ar nozari par to, aizliegt vai neaizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus internetā, degvielas uzpildes stacijās un vai ierobežot grādīgo dziru tirdzniecības laiku, sprieda 7. novembrī. Šodien izskanēja, ka tik ilgs pārtraukums ņemts, lai visas puses varētu kārtīgi izrunāties. Un par vecuma cenza celšanu deputāti šodien nobalsoja uzreiz, bez liekām debatēm, par ko iebilda nozare.
Diskutē par alkohola tirdzniecības laiku
Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.
Komisijā lielākās diskusijas bija par izmaiņām darbalaikos, par ko jau iepriekš tika diskutēts Sabiedrības veselības apakškomisijā. Veselības ministrija rosinājusi iet Lietuvas ceļu, kur grādīgos dzērienus nepārdod pēc astoņiem vakarā līdz desmitiem no rīta darbadienās un svētdienās pēc pulksten trijiem pēcpusdienā.
Komisija šodien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu aizliegt tirgot alkoholu darbadienās un sestdienās no plkst. 20 līdz 10, taču par svētdienām un svētku dienām lems nākamnedēļ.
Sabiedrības veselības apakškomisija iepriekš atbalstīja priekšlikumu svētdienās un svētku dienās aizliegt tirgot alkoholu no plkst.15, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus. Komisija varētu atbalstīt tādu priekšlikumu.
Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija un Finanšu ministrija kopumā neatbalsta tik striktus darbalaika ierobežojumus, piedāvājot kompromisu – samazināt alkohola tirgošanas laiku vienu stundu no rīta un vienu vakarā.
Tas tika skaidrots ar lielo ietekmi uz iedzīvotājiem mazāk apdzīvotās vietās.
Liniņš pauda, ka laika samazinājums negatīvi ietekmēs tūrismu, alkohola realizētos apjomus, kas jau ir ar lejupejošu tendenci, un ietekmēs arī valsts budžetu.
Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs norādīja, ka ir jāiet tas ceļš, kas samazina vēlmi pirkt alkoholu vai arī palīdz cīnīties ar tiem, kas pārmērīgi lieto alkoholu, lai saprastu, kāpēc cilvēki dzer: "Mūsuprāt, no tā, ka samazinās darbalaiku, mazāk nedzers."
Ārsts Pēteris Apinis uzsvēra, ka cilvēku smadzenes attīstās līdz 25 gadiem, tādēļ ir nepieciešams tajā laikā īpaši pasargāt bērnus un jauniešus.
Viņa ieskatā, minētie priekšlikumi ir kosmētiski un neko daudz neietekmēs, taču tie sniedz iespēju mazliet samazināt alkohola patēriņu, kas tostarp ir saistīts ar interneta lietošanu. Ārsts aicināja deputātus būt atbildīgiem pret savu valsti.
Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve atzīmēja, ka, ja tiks pieņemts regulējums, ka darbalaiks alkohola tirdzniecībai tiek samazināts, tad būs nepieciešams pārreģistrēt visas mazumtirdzniecības licences, par kurām būs jāmaksā valsts nodeva.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece akcentēja, ka svarīga ir arī sabiedrības izglītošana, kā arī jāparedz finansējums atkarību ārstēšanai.
"Minimuma minimums", lai sabiedrība nenodzeras
Sēdes laikā vairākkārt no nozares izskanēja, ka nav skaidra pamatojuma ierobežojumu noteikšanai, bet no ekspertiem – tieši pretēji. Tika piesaukta Lietuva un Pasaules Veselības organizācija, kas norāda, ka virzītie ierobežojumi patiešām strādā.
Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) aicināja klātesošos neaģitēt, cik labi vai cik slikti ir dzert, bet argumentēti pozicionēt savu viedokli par konkrētiem priekšlikumiem. Grozījumi neatkarīgi no tā tiks drīzumā pieņemti, solīja Bērziņš.
Deputāte Ingūna Circene ("Jaunā Vienotība") pauda, ka šie grozījumi ir "minimuma minimums", lai sabiedrība nenodzertos.
"Par ko mēs vispār te runājam, – mēs neaizliedzam tirgot alkoholu, mēs nedaudz mēģinām uzlabot un ierobežot.
Šī ir liekulība no tiem, kas rūpējas par ekonomiku vai tirdzniecību," kritizēja politiķe, uzsverot, ka diskusija nav jēdzīga pēc būtības.
Deputāte Mairita Lūse ("Progresīvie") uzsvēra, ka nav iespējams samazināt alkohola patēriņu, neradot fiskālo ietekmi.
Savukārt deputāte Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā") pauda atbalstu ministriju kompromisa priekšlikumam, kas paredz samazināt darbalaiku vienu stundu no rīta un vienu vakarā. Viņasprāt, neviens nav domājis un izvērtējis to, kāpēc cilvēki dzer. Ierobežojumus ir viegli pieņemt, bet tie ir tikai fikcija un nekas cits, sacīja Petraviča.
Deputāte uzskata, ka ierobežojumi vairāk ietekmēs tos 90%, kuriem nav problēmu ar alkoholu. "Viņiem būs jāpaspēj nopirkt šampanieti darbadienā līdz astoņiem vakarā, iedomājieties, kādas rindas būs veikalos, lai to izdarītu," klāstīja politiķe.
Komisija turpinās strādāt pie grozījumiem pēc Lieldienu brīvdienām, 9. aprīlī. Komisijā vēl nav balsots par priekšlikumiem, piemēram, aizliegt alkoholu tirgot degvielas uzpildes stacijās un to teritorijās vai ierobežot alkohola tirdzniecību internetā, un citiem priekšlikumiem.
Intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums"
Bērziņš atzina, ka nav pārliecības par koalīcijas atbalstu stingrākiem ierobežojumiem,
vienlaikus viņš sacīja – kopumā ir pārliecība, ka likuma izmaiņas tiks pieņemtas.
Aptauja: Iedzīvotāji skeptiski par grozījumiem likumā
LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka liela daļa cilvēku ir skeptiski par to, ka alkohola tirdzniecības ierobežošana, paaugstinot vecuma slieksni, no kura to atļauts iegādāties, mazinās problēmas ar alkohola patēriņu.
Par aptauju
Aptauja veikta 2023. gada decembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat".
Aptaujā piedalījās 1006 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem.
Respondentiem tika uzdots jautājums: Izteikts priekšlikums likumā par alkoholisko dzērienu apriti sašaurināt tā tirdzniecības laiku no tagadējiem plkst. 8.00–22.00 uz plkst. 10.00–20.00 un paaugstināt tā iegādes vecumu no 18 uz 20 gadiem. Priekšlikuma autori argumentē, ka izmaiņu mērķis ir mazināt problēmas ar alkohola patēriņu. Cik lielā mērā Jūs piekrītat tam, ka šie priekšlikumi dos iecerēto rezultātu to īstenošanas gadījumā?
Tam, ka iecerētie priekšlikumi dos cerēto rezultātu, pilnībā piekrita 20%, drīzāk piekrita 24%, drīzāk nepiekrita 26%, bet pilnībā nepiekrita 23%. Vēl 8% respondentu bija grūti atbildēt.
Skeptiskāki bija lauku iedzīvotāji – no viņiem tam, ka šie pasākumi dos cerēto rezultātu, pilnībā piekrita 21%, drīzāk piekrita 22%, drīzāk nepiekrita – 34%, bet noteikti nepiekrita – 17%.
