Fiskālās disciplīnas padome norādīja uz augstas nenoteiktības laika turpināšos pasaulē, Eiropā un Latvijā. Padome uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.
"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028. gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," paziņojumā medijiem norādīja Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Šim gadam prognozētā IKP izaugsme ir 1,4%, 2025. gadam – 2,9%, 2026. gadam – 2,5%, bet 2027. un 2028. gadam – 2,3%. Kopumā šāds izaugsmes scenārijs varētu ne tikai nesamazināt, bet, iespējams, vēl vairāk palielināt Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm, norādīja Fiskālās disciplīnas padome.
Padome vērsa uzmanību arī uz investīciju kavēšanos no privātā sektora puses. Arī eksportā, kas līdztekus investīcijām ir kritiski svarīgs Latvijas tautsaimniecībai, joprojām nav atsākusies izaugsme.
Ņemot vērā sarukušo inflāciju un zemo ekonomikas izaugsmi, FID uzsvēra, ka nebūs viegli sasniegt šī gada budžeta likumā paredzēto deficītu 2,8% un strukturālo deficītu – 0,5% apmērā no IKP. Padome aicina valdību bāzes scenārija pasliktināšanās gadījumā pēc iespējas taupīt ieekonomētos līdzekļus, lai sasniegtu nospraustos budžeta bilanču mērķus.
Attiecībā uz valdības prioritāti ievērojami kāpināt izdevumus aizsardzībai FID, neapšaubot aizsardzības stiprināšanas mērķi, kritiski raugās uz šādu izdevumu interpretāciju par vienreizējiem, kas neietekmē strukturālo bilanci. Padome vairākkārt ir uzsvērusi un pastāv uz viedokli, ka vienreizējie pasākumi valsts iekšējai un ārējai drošībai nav par tādiem atzīstami.
Saistībā ar valdības īstenoto nodokļu reformu FID uzskata, ka izmaiņas nodokļu sistēmā radikāli neuzlabos uzņēmumu konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi vai valsts finansiālo stāvokli.
Padomes ieskatā, ekonomiskās attīstības vājākie posmi ir zemā produktivitāte, darbaspēka trūkums un zemais investīciju līmenis.
Nodokļu jomā nepieciešams pastiprināt pasākumus ēnu ekonomikas samazināšanai, kā arī vienkāršot nodokļu sistēmu un tās administrēšanu, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un veicinot labprātīgu nodokļu nomaksu. Valdībai ir smags izaicinājums izstrādāt un ieviest nodokļu reformu, kas samazinātu nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem un vienlaicīgi palielinātu iekasējamo nodokļu masu, lai kāpinātu finansējumu aizsardzībai, sociālajiem un citiem izdevumiem.
