Ģeopolitika vieš korekcijas Daugavpils tūrisma nozarē; mazāk tūristu no Vācijas, vairāk no Lietuvas

Ģeopolitiskā situācija atstāj savu nospiedumu uz tūrisma nozari – vairs nebrauc tūristi no Krievijas un Baltkrievijas, mazāk arī tūristu no Eiropas valstīm, bet vairāk no Lietuvas. Daudzviet valda skepse, ka Latgale ir sarkanā līnija, kur braukt nav droši. To izjūt tūrisma nozares pārstāvji arī Daugavpilī, kuri norādījuši, ka pilsētai jābūt aktīvai, lai zaudēto tūristu vietā piesaistītu tūristus no citām valstīm un iekšzemes. 

Ģeopolitika vieš korekcijas Daugavpils tūrisma nozarē; mazāk tūristu no Vācijas, vairāk no Lietuvas
00:00 / 04:24
Lejuplādēt

Daugavpils tradicionāli ir bijis viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latgalē. Te var dzirdēt dažādu tautu valodas, arī šīs nedēļas nogalē te sabraukuši viesi no 11 pasaules valstīm, kas ir sadarbības partneri Daugavpils Universitātei un dodas ekskursijā pa pilsētu, stāstīja augstskolas projektu administratore Jeļena Grodņa.

"Šodien mums ir atbraukuši viesi no Lesoto, Dienvidāfrikas, Kenijas, Tadžikistānas, Gruzijas, Indonēzijas, Filipīnām. Viņi visi ir starā par mūsu pilsētu, tā nav salīdzinoši liela, bet tomēr interesanta, zaļa, tāda ļoti smuka, kura viņiem ļoti patīk," sacīja Grodņa.

Kā lielākais piesaistes magnēts tūristiem Daugavpilī nepārprotami pirmajā vietā ierindojas Daugavpils cietoksnis ar visiem tā kultūrvēsturiskajiem un mākslas objektiem, apliecināja Daugavpils Sabiedrisko attiecību un tūrismu departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja Ilga Samarina.

"Inženieru arsenāls mums ir topā, kopumā cietoksnis ir tā vieta, kur mēs vairojam tūrisma objektus, un te Rotko muzejs un Inženieru arsenāls, kas piesaista šobrīd tūristus," sacīja Samarina.

Inženieru arsenāls Daugavpilī.
Inženieru arsenāls Daugavpilī.

Nupat aizvadītajā Muzeju naktī visas Latvijas mērogā tieši Rotko muzejs Daugavpilī kļuva par apmeklētāju līderi, pulcējot 13 525 interesentu, aiz sevis atstājot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju. Turklāt trešajā apmeklētības vietā ierindojies Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs ar 12 250 apmeklētājiem, apliecinot to, ka Daugavpils piedāvājums ir interesants, un ne tikai Muzeju naktī. 

Daugavpils Tūrisma nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Līga Rudzīte-Besakirska pauda: "Arī tagad visas skolēnu ekskursijas maijā, ir situācijas, ka Vienības laukumā stāv 3-4 autobusi, un tad viņi kā tādas skudriņas visur aizdodas."
Pārliecinoši lielākā tūristu daļa Daugavpilī ir tieši iekšzemes jeb vietējie ceļotāji.

"Pēc pagājušā gada datiem mēs redzam, ka 86% ir iekšzemes tūristi, kas apmeklē Daugavpili. Tikai 14% ir ārvalstu tūristi, ieskaitot arī Baltijas valstis. Lietuvas tūristi bija ap 30 000, tas ir 46%, Vācija gan mazināja tūristu skaitu, tagad ir 6%, iepriekš bija drusciņ vairāk," atzīmēja Rudzīte-Besakirska.

Notikumi aiz robežas, ģeopolitiskā situācija, līdzīgi kā visā Latgalē, arī Daugavpilī ieviesusi savas korekcijas tūristu plūsmā. 

Situāciju analizēja Samarina: "Tūrisma nozarē strādājošie jeb aģentūras min to, ka Eiropas tūrists mazliet baidās braukt uz pierobežu. Tā ir un arī lielos tūrismu forumos tiek minēts, ka Latgale ir sarkanā līnija, kur nevajadzētu braukt, ka neesot droši. Bet mēs mēģinām pārliecināt, ka šeit bažu nav, ka te viss ir droši, ka uz šejieni noteikti ir jābrauc. Jā, skepse nedaudz ir, bet mēs ar šo informāciju strādājam."

Sabiedrībā nereti valda skepse uz pierobežu kopumā, tā jaušama pat Latvijas mērogā, stāstīja Latgales Tūrisma asociācijas tūrisma speciāliste Laura Spundere.

"Pilnīgi noteikti mēs to varam redzēt arī statistikā, ka šobrīd ārzemju tūristu plūsma ir stipri mazāka nekā tā bija iepriekš. Diemžēl esmu nepatīkami pārsteigta par mūsu pašu latviešu attieksmi, jo šķiet ir kaut kāda neredzama barjera un kaut kāds informācijas burbulis, kura dēļ tiek uzskatīts, ka Latgale un Daugavpils tostarp ir nedrošāks reģions. Bet tas viennozīmīgi tā nav," sacīja Spundere.

Nenoliedzami, ka pierobežas pilsētu Daugavpili ietekmē tūristu nišas zaudēšana arī no Krievijas un Baltkrievijas, atzina Rudzīte-Besakirska.

"Ir tas mirklis, kad mēs saprotam, ka robežas ir slēgtas un tūrisma plūsma no turienes nenāk. Mums ir līdz 30 iestādēm, kuras mums aktīvi nodod informāciju par individuālajiem apmeklējumiem. Tad 2021. gadā bija tikai 300 tūristi, kas pateica, ka ir no Baltkrievijas. Nedomāju, ka mēs šajā nišā būsim lieli zaudētāji. No Krievijas tūristu bija vairāk," pastāstīja Daugavpils Tūrisma nodaļas pārstāve.

Tūristi no Krievijas iepriekš sastādīja ap 6% no kopējās tūristu plūsmas. Dinamika tagad ir mainījusies, analizējot situāciju, atzina Daugavpils viesnīcas "Park hotel Latgola" direktors Andrejs Nariškins.

Daugavpils viesnīcas "Park hotel Latgola" direktors Andrejs Nariškins.
Daugavpils viesnīcas "Park hotel Latgola" direktors Andrejs Nariškins.

"Tūrisma plūsma ir pamainījusies. Tie, kuriem nav iespējams iebraukt pie mums, tie arī nebrauc, bet brauc citi. Lielākais kritums bija pandēmijas laikā, bet tagad ar katru gadu tūristu skaits aug. Jā, no Baltkrievijas un Krievijas to ir krietni mazāk, bet ir tā saucamais tūrists no Ukrainas, bēgļi, arī vienkāršs tūrists no Ukrainas. Ir arī daudz ārzemnieku un lokāltūristu, kas brauc no Ventspils, Liepājas, Rīgas un citam pilsētām, daudz brauc sportisti, jo Daugavpilī notiek daudz dažādu sacensību. Bet vienalga trūkst tūristu. To vajag vairāk un vairāk. Pilsēta mums ir forša, bet vajag tikai piesaistīt tūristus arvien vairāk un vairāk," sacīja Nariškins.

Kā viens no pasākumiem tūristu piesaistei Daugavpilī jau nākamās nedēļas nogalē plānoti vērienīgi pilsētas svētki. Bet, lai sekmētu tūristu plūsmu uz Daugavpili, vēl nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta satiksmi ar Rīgu un vismaz atjaunot vilcienu kustību ar Lietuvas galvaspilsētu Viļņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti