Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības "Kurpnieki" saimnieks Gints Strazdiņš stāstīja: "Maniem vecākiem mazdārziņā šī oga jau bija 80. gados. Principā tā oga nāk no Tālajiem Austrumiem, no Kamčatkas. Tālajos Austrumos viņa auga savvaļā. Krievijā – Sibīrijā – citas ogas ir diezgan grūti izaudzēt un cilvēki, protams, to bija pamanījuši un sākuši selekcionēt un uzlabot, šķirnes izveidot, bet šobrīd ir ļoti progresējuši kanādieši, jo laikam sapratuši, ka viņu klimatiskajā zonā šī oga ļoti labi aug; ja viņiem līdz tam bija populāri audzēt korintes, tad tagad viņi audzē sausseržus."
Sausseržu galvenās priekšrocības ir krūmu ilgmūžība, sala izturība, arī tas, ka ogas ienākas agri, pat pirms zemenēm, un tām ir arī sava uzturvērtība.
"Tuvākais, ar ko salīdzina, ir krūmmellene, jo viņa ir pēc izskata tā kā tuvāka, un tie antociāni, antioksidanti tur 3–4 reizes augstākā līmenī, principā viņa tuvojas meža mellenei, viņa arī krāso kā meža mellene. Atšķirībā no krūmmellenes, kas nenokrāsos pirkstus un mēli, tad šī krāso. Bet tā ir tā labā viela, kas palīdz redzei. Oga ir brīnišķīga, turklāt garšas dažādām šķirnēm atšķiras – ir skābākas, ir saldākas, ir dažām nedaudz rūgtumiņš," pauda Strazdiņš.
Sausseržu audzēšana vēl nav izplatīta, pāris saimniecībās tos audzē arī Limbažu novadā. Pāles pagasta zemniekam Raivim Mickēvičam sausserži ir iestādīti apmēram 6 hektāros, arī šajā saimniecībā šobrīd rit ogu novākšana.
Mickēvičs neslēpa, ka pircēji vēl ir diezgan atturīgi: "Grūti, grūti iet. Teiksim tā – tie, kas nopērk, katrs, kas nopērk, tas ir jauns pastāvīgais klients, tā ka klientūra veidojas."
Ogas tiek piedāvāts arī lasīt pašiem, un te gan par lasītāju interesi nevarot sūdzēties, galvenie lasītāji esot rīdzinieki.
Runājot par problēmām, tad Mickevičs uzsvēra konkurenci, ko rada Polijā audzētās ogas: "Poļi ir nospieduši to cenu; sākumā, kad sāku ar to nodarboties, tā bija jauna lieta un cena bija diezgan augsta, rentabla, tad tagad viņi ir nospieduši to cenu zemu, un arī visi lielie pārstrādātāji – viņi jau norāda uz to, ka Polijā to pašu ogu var nopirkt par smieklīgu samaksu. Mums ir ļoti labi klimatiskie apstākļi, lai viņu audzētu, labāki nekā tiem pašiem poļiem, perspektīva ir, bet, salīdzinot ar konkurentiem, kas mums ir poļi, tur ir cits valsts atbalsts, pavisam cits, tur viņiem ir atbalsts laistīšanas iekārtām un tādām lietām, mums jau tāda nav."
Savukārt zemnieku saimniecībā "Kurpnieki" galveno sausseržu audzēšanas problēmu var redzēt tīrumā, un tie ir visai lieli putnu bari, kas ogas nolasa veiklāk par kombainu. Saimnieks Strazdiņš vērtēja, ka šogad tā ir pat puse ražas.
"Pirmo gadu mums bija laba raža, otrajā gadā putni saprata, ka šī oga ir ēdama, neskatoties uz latvisko nosaukumu, tad nu mēs tagad cīnāmies un dažādas metodes izmantojam. Tur var dzirdēt, ka ķērc ķērcējs, lido baidēkļi, kaut ko ar tīkliem pamēģinām, te var redzēt, te tīkls ir vagas galā uzlikts, tad blakus, kur nav, jau ir noēsts," stāstīja Strazdiņš.
Tagad galvenais darbs ir nosargāt ogulājus. Bet par sausseržu perspektīvu Strazdiņš spriež, ka oga kļūs arvien populārāka.
"Lielas tradīcijas vēl Latvijā nav izveidojušās ar šīs ogas patērēšanu, tas, es domāju, ir nākotnes jautājums, bet es esmu diezgan drošs, ka šī oga aizies, jo pirms 20 gadiem arī smiltsērkšķus un krūmmellenes īsti nezināja. Protams, ir jāiepazīstina cilvēki ar ogu, es ceru, ka cilvēkiem šī oga patiks," pauda Strazdiņš.
Strazdiņš jokojot sacīja, iespējams, arī valodniekiem būtu jāpadomā, vai nevar šo ogu dēvēt citā vārdā, jo sausserdis nebūt nav tas labākais vārds mārketingam un arī neraksturo šo sulīgo ogu.
