Ar ideju Latvijā celt PVN pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus, nācis klajā finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"). Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis – pirms spriest par iespējamu PVN likmes celšanu, būtu jāizskata visas iespējas, kā gūt aizsardzības sektoram nepieciešamo papildu finansējumu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka PVN celšanai Saeimā nav atbalsta, arī viņš pats neatbalsta šādu risinājumu.
"Kamēr es vadīšu Budžeta komisiju, PVN netiks celts. PVN celšana ir visslinkākā politiķu darbība. (..) Tad nekas cits nav jādara – nav jādomā, vienkārši pieliec 1%, un tev iekrīt 150 miljoni. Bet ir daudz citu veidu, kā šos ieņēmumus palielināt," pauda Reirs.
Vaicāts par Finanšu ministrijas vadīto darba grupu, kas līdz vasaras beigām strādās pie nodokļu izmaiņām, Reirs sacīja, ka, viņaprāt, "nodokļiem ir jāattīstās evolucionāri, nevis revolucionāri", pašreizējā nodokļu sistēma esot sarežģīta un tā ir jāvienkāršo.
"Kaut kāds piedāvājums jau būs, bet nekādā veidā tas nebūs PVN. Varbūt būs PVN, bet tad tā būs citādāka kombinācija, jo Saeimā nav balsu PVN palielināšanai. (..) Un es domāju, ka 2019. gada reforma ir bijusi kļūdaina tieši darbaspēka nodokļos, jo ir jābūt supergrāmatvežiem, lai to visu aprēķinātu. Bet, lai mēs vienkāršotu to, mums ir vajadzīgs pusmiljards eiro," pauda Budžeta komisijas vadītājs.
Savukārt sarunā ar Latvijas Radio Reirs pauda, ka pret nodokļa celšanu "galvenais arguments ir tas, ka PVN palielinājums skar maznodrošinātos. Preces, pakalpojumi, pārtika, komunālie pakalpojumi, apģērbs utt. Šajā gadījumā runā par darbaspēka nodokļa samazināšanu, ko varētu kompensēt ar PVN palielināšanu. Taču, samazinot darbaspēka nodokļus un palielinot PVN, es domāju, ka cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem izdevumi pieaugtu vairāk no PVN nekā no darbaspēka nodokļu samazinājuma."
Reirs PVN palielināšanu ienākumu gūšanai raksturo kā visslinkāko politiķu darbību.
Valsts aizsardzības stiprināšanai - Austrumu robežas izbūvei, pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešanai un citiem pasākumiem - līdzekļus budžetā var rast, pārdalot no citām programmām. Kā piemēru šādai rīcībai viņš minēja pērn budžetā no citām jomām veselības aprūpei pārdalītos 140 miljonus eiro.
Reira vērtējumā, pat apsvērt ar PVN celšanu risināt līdzekļu iztrūkumu ir neveiksmīgs mēģinājums norādīt uz krīzi, kuras nav.
Skarbam vērtējumam piekrīt arī Nacionālās apvienības frakcijas deputāte, kādreizējā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Viņai vēl nav izdevies noskaidrot, kam aizsardzības jomā finansējuma ir par maz. Taču ar visu sabiedrību skaroša nodokļa paaugstināšanu to nedrīkstētu risināt.
"Tas atkal nozīmē budžeta lāpīšanu uz mazāk turīgo iedzīvotāju rēķina. Tas ir nepieņemami. Finanšu ministrs, garām ejot, pieminēja aizsardzību. Arī Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs pieminēja papildu finansējuma nepieciešamību iekšlietām, kur situācija ir diezgan skaudra. Ir iezīmēts, kādām vajadzībām tas nepieciešams, bet, runājot par aizsardzības jomu, joprojām nav nekādu ziņu, kādām vajadzībām aizsardzības jomā finansējuma pietrūktu," norādīja Mūrniece.
Komisijas sekretāre deputāte Aiva Vīksna no "Apvienotā saraksta" rudenī sagaida visaptverošu Finanšu ministrijā veidotās nodokļu darba grupas piedāvājumu. Ziņojumu par nodokļu sistēmas pārmaiņām bija paredzēts nodot valdības vērtējumam jau tagad - pēc Jāņiem, tomēr pašlaik darba grupa ziņojumu sola augusta beigās.
Pašreizējā nodokļu sistēma esot sarežģīta un tā ir jāvienkāršo, paredzot jēdzīgāku kārtību arī uzņēmējdarbības atbalstam nevis tikai ienākumu palielināšanai, vērtē deputāte. Saeimas opozīcijas pārstāvji darba grupā neesot pārstāvēti, tāpēc varēs tikai vērtēt no malas, atzina Aiva Vīksna.
"Mēs runājām par nodokļu reformu. Palielināt PVN par 1% - tā nav nodokļu reforma! Ir bijis veltīts vēlreiz gads, atņemot laiku arī darba devējiem un citiem sociālajiem partneriem, bet beigās sanāk čiks. Ne velti arī valdības deklarācijā ir ierakstīts - vienkāršot nodokļu sistēmu, grāmatvedību. Arī attiecībā uz biznesu. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa likmes samazināšana uz 18% ( Lietuvā tā ir 5%). Darām reālus soļus!
Zinot, ka mums eksports krītas, ieņēmumi nepildās. Kā tad tie pildīsies? Ar 1% pie PVN? Tas taču nav nopietni," pārliecināta Vīksna.
Deputāti tātad atzīst, ka PVN palielināšanai Saeimā nebūtu balsu. Apspriežamus risinājumus nodokļu pārmaiņām tātad Saeimā sagaida vasaras beigās vai rudens sākumā.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
