Pirmais pārtikas pakomāts jau pirms diviem gadiem tika izveidots Āgenskalna tirgū. Lai ērtāk piegādātu produkciju pircējiem, termorežīma skapjus šeit izmanto zemnieki, mājražotāji un citi uzņēmēji.
Pārtikas pakomātu uzņēmuma "IziPizi" dibinātājs Rolands Dzenis norādīja, ka patlaban pakomāti izveidoti Rīgā, Tukumā un Dundagā, bet tuvāko mēnešu laikā tāds taps Bauskā, kur tā izveidē iesaistās pašas saimniecības.
Dzenis stāstīja: "Produkti ir ievietoti +2...+6 grādu temperatūras skapītī. Saldētos produktus šobrīd liekam atsevišķi, bet mums top arī jauns risinājums, kas būs tieši saldētajai produkcijai. Un šobrīd esam mainījuši stratēģiju, jo iepriekšējos pakomātus mēs veidojām vairāk ar saviem spēkiem un domājām, ka mēs kā jaunuzņēmums piesaistām investīcijas un tad paši būvējam, bet tad no visām pusēm mums zvanīja zemnieki un prasīja: "Roland, kad būs pie manis pakomāts?". Mēs sapratām, ka nevaram tikai ar saviem spēkiem ar to tikt galā, jo, lai mēs varētu teikt, ka esam Latviju pārklājuši, tad jāuzbūvē 100 pakomāti. Tas ir liels apjoms, jo viens pakomāts maksā 18 000 eiro, un mēs sapratām, ka jāmaina noteikumi un zemniekiem sakām – ja jums vajag, tad nāciet ar mums būvēt. Esam sagatavojuši franšīzes līgumu uz 10 gadiem, kur zemnieki pa 10 var samesties uz pakomātu, un organizējām Bauskā pasākumu, un tur jau ir pirmie interesenti un rezervētas četras daļas. Tāpat arī Ogrē esam jau līguma skaņošanas procesā."
Visvairāk šobrīd pārtikas pakomātos nonāk produkti ar augstāku cenu, kā konditoreja, svaiga gaļa, olas un citi produkti.
Savukārt pie pakomāta Rīgā Latvijas Radio sastaptais Oļegs kādam klientam sūtīja nelielu kūku. Viņš sacīja: "Jā, mēs regulāri sūtām, un sākotnēji varbūt bija kaut kādas grūtības, bet pēdējo pusgadu mums arī klienti raksta, ka tas ir ļoti ērti, jo var atbraukt pakaļ kaut vai pusnaktī."
Bauskas pakomāta izveidē iesaistījies arī kooperatīvs "Latvijas liellops", kura vadītāja Alma Bērziņa sacīja, ka pārtikas pakomāti zemniekiem saīsina piegādes ķēdi un izmaksas. Veikalos kooperatīva ražotāji liellopu gaļu patlaban nepiegādā.
Bērziņa sacīja: "Tie pakomāti ir veids, kā nodrošināt, lai neiesprūstu tajā ķēdes posmā, kas ir piegādātājs veikala tīkliem, kuri beigās vēl uzliek uzcenojumus un reālitātē ir tie, kas nopelna no tās preces pārdošanas, bet te tas ražotājs pats var uzlikt tādu uzcenojumu, lai nosegtu pakomāta un loģistikas izmaksas un sasniedz to cilvēku pa tiešo. Vienlaikus arī nebraukājot katram zemniekam savā busiņā, vadājot to preci viens otram nopakaļ pa vieniem ceļiem. Tā ka es domāju – tas ir ļoti efektīvs modelis, uz kuru iet. Un mēs esam vēl sākuma stadijā."
Arī Ogrē uzņēmēji izrādījuši interesi par pārtikas pakomāta izveidi. Ogres uzņēmēju biedrības vadītājs Mārtiņš Vāns jau iegādājies pirmās pakomāta daļas un pārliecināts, ka šādi pārtikas sūtījumi kļūs arvien pieprasītāki un franšīzes koncepts ilgtermiņā ļaus arī pelnīt tiem, kas pakomātu izveidē iesaistās.
Vāns sacīja: "Šī interese ir visiem kopēja, bet jautājums – kurš vēl grib investēt. Šobrīd es esmu iegādājies daļu un plānoju iegādāt vēl, jo pats esmu un gribētu būt šī pakalpojuma ņēmējs, lai varētu dabūt svaigus produktus no lauksaimniekiem Ogrē pakomātā un man pašam nav jābrauc. Tagad jautājums, kurš piepirks visas nepieciešamās daļas, lai to franšīzi varētu realizēt un fiziski kaut kur šeit arī nolikt. Tas vēl konkurē arī ar veikala cenām un varbūt nedaudz paspiedīs viņiem padomāt par to, kāds ir pašreizējais izcenojums. Tas par labu nāks gan tirgum, gan pašam patērētājam."
Bauskā pārtikas pakomāts varētu tapt rudenī, un tiek plānota pārtikas piegādes punktu atvēršana Ogrē, Jelgavā, Ķekavā un Siguldā.
