Sīpoli un gurķi no Polijas, redīsi un burkāni no Itālijas, tomāti no Nīderlandes – tāda aina tagad, sākoties jaunajai dārzeņu ražai, paveras lielveikalos. Lai arī iepriekš "Zemnieku saeima" cēla trauksmi, ka noliktavās krājas vietējā produkcija un lielveikali labāk izvēlas importa preci, tagad redzams, ka veikalos vietējās preces ir vairāk, tomēr atsevišķos piemājas veikaliņos imports dominē, novēroja Latvijas Radio.
Izvēlas lētāko
Lauksaimnieku biedrība "Zemnieku saeima" jūnija vidū cēla trauksmi par to, ka pieprasījums pēc vietējiem augļiem un dārzeņiem šogad Latvijā ir samazinājies vidēji par 30% un noliktavās izveidojies liels Latvijā audzēto gurķu un tomātu daudzums, jo lielveikalu ķēdes labprātāk pircējiem izvēlas piedāvāt importa produkciju.
"Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons tobrīd pauda, ka viens no Finanšu ministrijas argumentiem, palielinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijā raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām no 5% līdz 12%, bija ierobežot importa produkcijas pieplūdumu. Taču, sezonai "ieskrienoties", jau bija skaidrs, ka šis mērķis nav sevi attaisnojis un ir noticis pretējais.
"Skaidrs, ka ekonomiskā situācija valstī ietekmē arī pircēju paradumus. Pircēji lielveikalu ķēdēs pamatā izvēlas lētāko produktu, kas, ņemot vērā PVN pieaugumu, bieži vien izrādās produkts, kas ievests no Polijas, Spānijas vai trešajām valstīm.
Nelaime attiecībā uz mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm ir tā, ka vietējiem produktiem, pēc mums pieejamās informācijas, tiek likts ļoti liels uzcenojums,"
sacīja Trons.
Trons norādīja – varot gadīties situācija, ka iepirkuma cena, par kādu veikals iegādājas preci, nav mainījusies vairākus gadus, bet cena veikalu plauktā ir pieaugusi, jo kāpušas izmaksas. Tajā pašā laikā atsevišķu lielveikalu peļņa pagājušajā gadā bija mērāma desmitos miljonos eiro.
Valsts līmenī jau ilgāku laiku neesot atrisināts jautājums par izmaiņām noteikumos, kas ļautu sakārtot izcelsmes valsts pierādīšanu. Kamēr tas netikšot atrisināts, ikviens ceļa malā varēšot pārdot kartupeļus un tā rezultātā tās jau būs vairākas "fūres" ar kartupeļiem.
Trona rīcībā ir informācija, ka Latvijā caur Poliju tiek ievesti Krievijas un Baltkrievijas dārzeņi, lai arī tieši no šīm valstīm preci nedrīkst ievest.
Sezonai sākoties, iepērk arvien vairāk vietējo produktu
Tikmēr lielveikalu "Rimi" un "Maxima" pārstāvji saka, ka tagad jaunā sezona uzņem apgriezienus un veikalos vietējo zemnieku izaudzētais parādoties aizvien vairāk.
"Dārzeņu piegādātāji no ārzemēm tiek piesaistīti tikai tad, ja pašmāju audzētājiem vēl nav sākusies ražas sezona, tie vēl nav pieejami, vai arī tad, ja sezona ir beigusies. Šobrīd apmēram 50 pozīcijas ir no vietējiem audzētājiem, un sezona tikai sākas, un ar katru nedēļu ir vairāk iepirkumu no vietējiem zemniekiem. Vietējie burkāni, bietes, ziedkāposti ir aizvien vairāk. Arī kartupeļi ir vietējie un vairāk būs pēc nedēļas, jo, kā saka audzētāji, tā miziņa vēl neesot nobriedusi," par piegādātāju izvēli stāsta "Rimi Latvia" Kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone.
Viņa norāda, ka, izvēloties piegādātājus, vienmēr priekšroka tiekot dota vietējiem ar nosacījumu – par vienādu cenu, jo pircējiem ir vēlme pēc lokāliem produktiem, bet tas arī saīsina piegādes ceļu no ražotāja līdz galdam. Patērētājs grib vietējo preci, bet jābūt cenas, kvalitātes un vietējā piegādātāja balansam. Viņa piebilst, ka
vēl ir pozīcijas, ko veikals gribētu vairāk no vietējiem audzētājiem, piemēram, piparmētras, redīsus, salātus un ekoloģiskos dārzeņus.
Savukārt "Maxima" pārstāve Liene Dupate-Ugule stāsta, ka šo veikalu sortimentā vietējo dārzeņu īpatsvars ir aptuveni 50% un tuvāk rudenim vietējo dārzeņu piedāvājums pieaug.
"Iespēju robežās izvēlamies vietējo ražotāju, ja zinām, kas patīk mūsu klientiem, un vietējā lokalitāte ir viens no iemesliem vai kritērijiem, kā vērtējam esošos un topošos partnerus. Lai izceltu vietējo ražotāju, tā produkcija ir atzīmēta ar vietējo karodziņu," viņa turpina.
Cenas un kvalitātes attiecības kā svarīgu faktoru min arī "Lidl Latvija" korporatīvās komunikācijas vadītāja Dana Hasana. Vietējo piegādātāju īpatsvars tiek palielināts, un tagad to skaits pārsniedzis 60%.
"Cenšamies piegādāt aizvien vairāk vietējo produktu, tagad sezonāli kāpostus, ziedkāpostus, brokoļus. Varbūt būs vietējās ērkšķogas. Mums bija arī vietējās zemenes. Mums ir vienādas prasības, vai tas būtu vietējais, kas pārdod mellenes, vai tās būtu atvestās ogas. Droši vien tā ir Eiropas nākotne – atbilstība vienādām prasībām," teic Hasana.
Imports sasniedz rekordlielus apjomus
Spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, svaigu gurķu imports pērn sasniedzis vēsturiski augstākos rādītājus – to vērtība bija gandrīz 16 miljoni eiro. Visvairāk gurķu ievests no Polijas – par 2,4 miljoniem eiro, kā arī Spānijas, Lietuvas, bet ceturtajā vietā ir Somija, no kurienes ievesti svaigi gurķi par vairāk nekā miljonu eiro. Tajā pašā laikā svaigos gurķus esam izveduši uz trim valstīm un visvairāk uz Igauniju – par 2,7 miljoniem eiro.
Iespējams, daļa importa gurķu tika aizvesta uz Igauniju.
Arī tomātu imports pērn sasniedzis rekordapjomu – tie ievesti par 44 miljoniem eiro, pamatā no Nīderlandes, Spānijas, Francijas, Turcijas, Polijas, Vācijas un Lietuvas. Arī tomātu eksports bijis rekordliels – 17 miljonu eiro vērtībā un tie izvesti galvenokārt uz Igauniju un Lietuvu. Spriežot pēc datiem, lielākā daļa importa dārzeņu paredzēta vietējam tirgum un nonāk tirgos un veikalos.
Aicina sakārtot produkcijas izsekojamību
Satraukumu par pieaugošo dārzeņu importu pauž arī asociācijas "Latvijas dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš. Viņš stāsta, ka Latvijā tomātus audzē 3,5 ha slēgtajās siltumnīcās un šis daudzums nav pietiekams, lai apgādātu visu vietējo tirgu. Viņš zina teikt, ka dārzeņu tirgus ir nesakārtots visā Eiropā un bieži vien nav iespējams izkontrolēt produkcijas izsekojamību, šim jautājumam būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
Ar administratīviem resursiem pircēju interesi vairāk izvēlēties vietējo produktu nevar panākt, taču ir citas metodes. Piemēram, "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons apelē pie patriotisma un aicina patērētājus būt uzmanīgiem un nepirkt importa preci, jo pretējā gadījumā zaudētāji būs vietējie ražotāji.
Viņš arī aicina lielveikalus pareizi norādīt izaudzētās produkcijas izcelsmes valsti, kas pašlaik ne vienmēr tiek darīts korekti. Tas arī ļautu pircējiem vieglāk ieraudzīt un izvēlēties produktus pēc izcelsmes valsts.
Vai pircēji pievērš uzmanību dārzeņu un augļu izcelsmei, vai izvēlas vietējo preci?
– Es diemžēl neredzu veikalos vietējos augļus un dārzeņus. Ja ir, tad [tie] ir ļoti dārgi. Protams, ka es gribu vietējās plūmes, ķiršus, bet viņu nav.
– Es nepievēršu tam uzmanību. Es vienkārši skatos – kartupelis, ņemu, un mani īsti neinteresē, no kurienes tas ir.
Latvijas Radio: Vai negribat vairāk atbalstīt vietējos?
– Skaidrs, ka gribas atbalstīt, bet tajā brīdī par to nedomā. Vienkārši tev vajag kartupeli un viss. Tā varētu būt lielveikalu rūpe. Lūk, viņi iepērk un man par to nav jādomā – Polijas, Mozambikas vai Latvijas. Viņi varētu ar to nodarboties, lai man par to nav jādomā.
Latvijas Radio: Tomēr vietējie būtu jāatbalsta?
– Protams, tas būtu simpātiski.
Latvijas Radio: Tas nozīmē, ka jums vairāk jāskatās uz marķējumu?
– Jā, tas laikam ir mans mīnuss, mana nolaidība.
– Nezinu, vai vietējos, bet augļus un dārzeņus [pērku] daudz.
Latvijas Radio: Vai sekojat marķējumam, no kurienes tie ir?
– Reizēm jā. Cik saprotu, saldie ķirši ir no Polijas. Bet, ja Latvijā tādu nav, ko lai dara.
– Man ir mamma un tētis, kas audzē dārzeņus, un man ir paveicies, jo tie ir vietējie. Veikalā skatos – ja tas ir Mārupes gurķis, tad es to pērku.
