ĪSUMĀ:
- Mikrouzņēmumiem plāno vienotu nodokļa likmi – 25%, budžets zaudētu 340 000 eiro.
- Plāno celt akcīzi dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto SEZ un brīvostās.
- Plāno celt akcīzi alkoholam, tabakas produktiem un tabakas aizstājējproduktiem.
- Akcīzes nodokļu celšana 3 gados palielinās ieņēmumus par 92 miljoniem eiro.
- No azartspēļu nodokļa likmju izmaiņām plāno iegūt 5,2 miljonus eiro.
- Nākamgad plāno noteikt bankām pienākumu maksāt nodokli avansā.
- Plānots, ka par PVN maksātāju varēs nereģistrēties ar apgrozījumu līdz 50 000 eiro.
- Ar nodokli neapliks darbadevēju maksu par darbinieku izglītību.
- Ar nodokli neapliekamo kompensāciju par attālināto darbu cels līdz 40 eiro.
Mainīs nodokļa likmes mikrouzņēmumiem
Pašlaik mikrouzņēmumiem ar apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā nodokļu likme ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – 40%.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajiem datiem, 2022. gadā tikai 368 (3,7%) no visiem 9 843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro.
Lai vienkāršotu mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicinātu saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta izmantošanu, plāno noteikt vienu mikrouzņēmuma nodokļa likmi – 25% apmērā.
Ministrijas aplēses liecina, ka nākamgad tas samazinās nodokļa ieņēmumus par 340 000 eiro.
Tāpat izvērtēs iespēju turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, ja tie gūst arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu algotā darba ienākumu, piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Plāno celt akcīzes nodokli
Savukārt palielinot akcīzes nodokli, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, ieņēmumi budžetā pieaugs kopumā par aptuveni 22 līdz 92 miljoniem eiro trijos gados jeb 0,05–0,2% no IKP.
Valdība uzdeva ministrijai izstrādāt attiecīgus grozījumus likumos, paredzot nodokļa palielinājumus.
Dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, paredzēts nodokli celt no 60 eiro par 1000 litriem līdz 148 eiro nākamgad, 236 eiro – 2025. gadā un 324 eiro – 2026. gadā. Pēc ministrijas aplēsēm, tas nākamgad dos papildu 0,18 miljonus eiro, bet 2026. gadā – 2,41 miljonu eiro.
Finanšu ministrija atzina, ka ietekme uz ieņēmumiem nav būtiska, tomēr notiks pakāpeniska nodokļu izlīdzināšana, valstij vairs nesubsidējot fosilā kurināmā izmantošanu brīvostās un SEZ.
Plānots arī palielināt akcīzes nodokli alkoholam.
Veikala plauktā tas būs vien dažu centu pieaugums. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka mērķis nav veikt nodokļu reformu.
"Tā nav būtiska nodokļu izmaiņa, mēs vienkārši izlīdzinām ar mūsu kaimiņiem igauņiem, lietuviešiem, lai mēs neatpaliktu, mēs vienkārši sekojam viņiem," pauda Ašeradens.
Finanšu ministrija prognozē, ka akcīzes paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem no nākamā gada marta ļaus budžetā iegūt papildu 13,9 miljonus eiro, bet 2025. gadā – 34,8 miljonus eiro.
No tabakas produktu un to aizstājējproduktu akcīzes nodokļa celšanas nākamā gada 11 mēnešos Finanšu ministrija paredz iegūt 8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – 17,8 miljonus eiro.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins valdības sēdē skaidroja, ka "mēs ņemam vērā gan Lietuvas, gan Igaunijas pusi, ņemot vērā pārrobežu tirdzniecību. Mūsu mērķis nav iegūt papildu pircējus no ārzemēm, bet, ja paceļam straujāk nekā viņi, tad zaudējam savu pierobežu un rastos pretēja plūsma. Ļoti labi, ka arī pārējās Baltijas valstis šo nodokli ceļ harmoniski."
Valdības sēdē izskanēja priekšlikumi palielināt akcijas nodokli būtiskāk, tomēr gan finanšu ministrs, gan premjerministre Evika Siliņa (JV) argumentēja, ka nedrīkst sasteigt. Pārlieku liels nodoklis tabakai, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un alkoholam var novest pie nelegālā tirgus uzziedēšanas.
"Ļoti sarežģīti ir iekasēt nodokļus no tiem, kas nemaksā nodokļus. Tāpēc šeit ir svarīgi atrast veselīgu līdzsvaru," uzsvēra Siliņa.
Savukārt mainot azartspēļu nodokļus, ministrija plāno nākamgad iegūt 5,2 miljonus eiro.
Pēdējo gadu laikā vislielākais ieņēmumu kāpums bija azartspēlēm, kuras organizē interneta vidē. 2022. gadā to ienākumi auga par 127 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Bet šiem interneta portāliem akcīzes nodokļa kāpums plānots vismazākais - 2%.
Finanšu ministrs norādīja uz riskiem, kas pastāv tieši interneta vidē: "Ir ļoti daudz tā saucamo vietņu, kurām mēs nespējam tikt klāt, tās nelegālās vietnes. Šī taktika ir, ka mēs audzējam šo nodokli, bet piesardzīgi, lai saglabātu iespēju tām legālajām vietnēm konkurēt".
Bankām plāno likt maksāt nodokli avansā
Tāpat plānots ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji maksā uzņēmumu ienākuma nodokli 20% apmērā no pirmstaksācijas gadā gūtās peļņas.
Savukārt par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju būs tiesības nereģistrēties, ja ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro, nevis 40 000, kā tas ir pašlaik.
No nākamā gada arī plāno ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt darba devēja segto mācību maksu darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs, ja šī izglītība nepieciešama uzņēmuma darbībai, ja darbinieks pats maksā par izglītību vismaz 30% vai ja darbinieks vismaz trīs gadus pēc studiju beigšanas ir darba tiesiskajās attiecībās ar šo darba devēju.
Tāpat plānots no 428 līdz 750 eiro paaugstināt maksimālo summu veselības apdrošināšanas iegādei, par kuru nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Nākamgad plānots arī palielināt ar nodokli neapliekamo kompensāciju par attālināto darbu no 30 līdz 40 eiro mēnesī.
Valdība ar valsts budžeta pamatprogrammu saistītos likumprojektus plāno sākt skatīt nākamajā nedēļā. Saskaņā ar aktualizēto grafiku budžeta un ar to saistītos likumprojektus Saeimā paredzēts iesniegt novembra sākumā - vēlāk nekā sākotnēji plānots.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija piedāvā 2024. gada valsts budžetā papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783 miljonu eiro apmērā.
Papildu prioritātēm piedāvā tērēt 783 miljonus eiro, tos veido 114,4 miljoni eiro vienreizējiem pasākumiem drošībai un ukraiņu bēgļu atbalstam; 148,4 miljoni – budžeta līdzekļi no nodokļiem, nenodokļu ieņēmumiem un citiem; 520,6 miljoni – valsts uzņēmumu dividendes, izdevumu pārskatīšana un citi.
Valdības prioritātēm – drošībai, izglītībai un veselībai – novirzīs 443,6 miljonus eiro. Veselībai papildu 275 miljoni eiro, izglītībai – 119 miljoni eiro. Lai 2024. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti teju 176 miljoni eiro.
