ECB līdz šim jau 10 reižu pēc kārtas bija lēmusi par procentu likmju celšanu. Tas tika darīts, lai samazinātu inflāciju. Šāds likmju celšanas temps bija straujākais kopš eiro ieviešanas.
Ceturtdienas sanāksmē tika nolemts saglabāt likmes iepriekšējā līmenī: galvenā bāzes procentlikme ir 4,50%, aizdevumu likme uz nakti ir 4,75%, bet noguldījumu procentlikme – 4%.
We kept our interest rates unchanged at our latest meeting.
— European Central Bank (@ecb) October 26, 2023
See our monetary policy decisions https://t.co/ZXIUvujlVx pic.twitter.com/F54JWZQ7GD
Procentu likmju straujais kāpums, kas sasniedzis rekordaugstus rādītājus, sākās 2022. gada jūlijā. Tas bija nepieciešams, lai cīnītos ar straujo inflāciju, ko lielā mērā veicināja energoresursu cenu pieaugums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
ECB uzskata, ka likmju celšana ir sasniegusi savus mērķus, jo izdevies ievērojami samazināt inflācijas līmeni.
Eirozonā inflācijas līmenis septembrī sarucis līdz 4,3%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2021. gada oktobra.
Tiesa gan, šis rādītājs joprojām ir augstāks par ECB izvirzīto mērķi (2%), tādēļ ECB arī turpmāk izmantos tās rīcībā esošos instrumetus, lai ierobežotu inflāciju.
"Mēs esam apņēmības pilni nodrošināt, lai inflācija savlaicīgi atgrieztos pie mūsu divu procentu vidēja termiņa mērķa. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo novērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes ir līmenī, kas tiek uzturēts pietiekami ilgu laiku, un tas dos būtisku ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā," vēsta ECB vadītāja Kristīna Lagarda.
"Padomes veiktā procentu likmju celšana joprojām spēcīgi ietekmē finansēšanas noteikumus. Tas arvien vairāk samazina patēriņu un tādējādi palīdz ierobežot inflāciju," teikts ECB paziņojumā.
Taču vienlaikus cīņa ar inflāciju slāpē ekonomikas aktivitāti, tādēļ ekonomisti raizējas, ka eirozonas valstu ekonomika varētu ieslīgt recesijā.
Tādēļ analītiķi prognozē, ka agri vai vēlu ECB nāksies pieņemt lēmumu par procentu likmju samazināšanu. Saskaņā ar vienu no scenārijiem tas varētu notikt nākamā gada vasarā.
"Mēs uzskatām, ka diskusija arvien vairāk sliecas uz to, kad varētu notikt samazināšana, nevis to, vai gaidāma vēl viena celšana," aģentūrai "Reuters" stāsta "Generali Investments" galvenais ekonomists Martins Volburgs.
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš sarunā ar Latvijas Radio spriež, ka ECB ir izvērtējusi līdz šim veiktos pasākumus un šobrīd nolēmusi ieturēt pauzi.
Viņš gan norāda, ka ECB vadītāja Lagarda ceturtdien neko nav minējusi par iespējamo likmju samazināšanu.
"Pat saruna par samazinājumu ir pilnīgi, pilnīgi priekšlaicīga. Šobrīd mēs sakām – mums ir jābūt stabiliem, mums ir jāturas. Tas ir šodienas lēmums. Mēs turamies," teica Lagarda.
Arī starptautiskais finanšu tirgus to sagaida ne ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē.
"Šobrīd mēs varam priecāties par pauzi un cerēt, ka energoresursu cenas vairs nekāps, un tad jau nākamā gada otrajā pusē varam cerēt uz likmju samazināšanu," secina Lāriņš.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš spriež, ka šobrīd nav pamata gaidīt strauju un tūlītēju procentlikmju kritumu.
"Inflācija ir aizejoša problēma, bet tāpēc dzīve nekļūs absolūti skaista. Būs citas problēmas. Un tās varētu būt, pirmkārt, jau ekonomikas recesija eirozonā un viss, kas ar to parasti ir saistīts, pirmkārt, jau bezdarba pieaugums, dzīves līmeņa pasliktināšanās vismaz kaut kādai daļai sabiedrības," norāda Strautiņš.
Par finanšu nozari Latvijā atbildīgais ministrs Arvils Ašeradens, reaģējot uz ECB lēmumu, sociālajā tīklā "X" raksta, ka "lēmums nepaaugstināt procentu likmes dos nepieciešamo atelpu tautsaimniecībai".
KONTEKSTS:
Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB pērnā gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Tolaik arī tika lemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75%. Abas šīs likmes tika celtas par 0,5 procentpunktiem.
Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; pēdējoreiz tas notika septembrī, kad likmes tika celtas jau 10. reizi pēc kārtas.
