Partijām naudu no valsts budžeta piešķir tādēļ, lai tās nekļūtu atkarīgas no sponsoriem, lai tās spēj augt, piesaistīt jaunus biedrus. Arī lai tās pirktu faktos balstītas zināšanas. Piemēram, kādai universitātei pasūta pētījumu un uz tā pamata partija var piedāvāt savus risinājumus valsts attīstībai.
Valsts naudas apjoms, ko partijas saņem Latvijā, ir lielākais Baltijā. Pērn Igaunijā kopumā tie bija 5,4 miljoni eiro, Lietuvā - 5,5, bet Latvijā - 5,9 miljoni eiro.
Jo vairāk balsu partija iegūst velēšanās, jo lielāks arī finansējums. Visvairāk saņem "Jaunā Vienotība"- šogad tā ir kļuvusi par miljonāri. Par to, kā nauda tiek tērēta, partijas atskaitās visai skopi – tā atzīst finanšu uzraugi.
"Partijām ir diezgan daudz naudas. Sabiedrībai noteikti vajadzētu gūt lielāku skaidrību vai rast priekšstatu, kā partijas tērē šo naudu," uzsver KNAB politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Raituma.
Nav tā, ka naudu drīkst tērēt jebkam. Atļauts tērēt biroja izdevumiem, algām, darbības saturiskajai nodrošināšanai un priekšvēlēšanu aģitācijai, komunikācijai ar sabiedrību. Un, kā secina KNAB, lauvas tiesu partijas iztērē aģitācijai, birojam un algām, bet saturam paliek vismazāk.
Koalīcijā tēriņi saturiskajai nodrošināšanai samērā līdzīgi
Latvijas Televīzija aptaujāja Saeimā ievēlētās partijas un secināja, ka "Jaunā Vienotība" šogad saturiskajai nodrošināšanai tērējusi 17% - sociālajiem tīkliem, biedru sapulcēm, semināriem, kongresiem, apmācībām, prezentācijām, tai skaitā partijas jauniešiem. Arī sadarbībai ar partneriem Eiropā. Bijušas tikšanās ar iedzīvotājiem, sabiedrības aptaujas par vēlēšanām, ministru un citu politiķu darba vērtējumu, lēmumiem par "Rail Baltica" un budžeta prioritātēm. Partijā ar ekspertiem diskutēts par Krievijas propagandu, par vardarbību pret sievietēm un par valsts budžetu. Bet speciāli pasūtītu pētījumu par problēmu risinājumiem gan nav bijis.
"Vai mēs varētu vēl vairāk to darīt? Neapšaubāmi. Es domāju, uz nākamo gadu un jau arī šajā rudenī vēl padziļinātāk mēs to darīsim," stāsta Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
"Zaļo un Zemnieku Savienība" saturiskajai nodrošināšanai šogad izmantojusi 12%. bijuši pasākumi biedriem – konferences, semināri, kongresi, diskusijas.
Iedzīvotāju aptaujas par mangāna rūdas tranzītu, par attieksmi pret Ventspils novada pašvaldības darbu, par banku virspeļņas nodokli un par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Pētījumu par problēmu risinājumiem nav.
"Pētījumus tādus plašus mēs nepasūtām. Jo mums tāda doma nav bijusi tāda veida pētījumus pasūtīt," skaidro partijas valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
"Progresīvie" šogad saturiskajai nodrošināšanai izmantojuši 12%. Bijuši kongresi, sanāksmes, semināri, konsultācijas, fokusgrupu diskusijas par iedzīvotāju skatījumu uz ES. Un iedzīvotāju aptauja par prioritārajiem darbiem valdībā un par līderību Rīgā. Pētījumi par problēmu risinājumiem nav pasūtīti. Ja ko vajag vairāk izpētīt, varot uzdot ministrijām, izmantot Saeimas Analītisko dienestu vai frakcijas līdzekļus.
"Mums ir partijā ļoti daudz arī zinātnieku dažādās jomās, sociālās jomās, vides jomās, tā teikt, pētnieki tiešām ar labu pieredzi, no kuriem jau tās izpētes visas ir veiktas, un līdz ar to mēs to programmu un programmatiskos piedāvājumus veidojam jau uz zinātnes bāzes un pamata," stāsta valdes locekle Antoņina Ņenaševa.
Opozīcijā summas atšķiras krasāk; AS vienīgie esot tērējuši pētījumiem
"Latvija pirmajā vietā" saturiskajai nodrošināšanai šogad iztērējusi 21%. Bijis kongress, veiktas konsultācijas, seminārs par Latviju un Eiropu. Rīkots vēlēšanu nakts pasākums. Monitorēts, ko mediji raksta par partiju. Bijušas tikšanās ar vēlētājiem Tukumā, Rēzeknē, Liepājā. Pētījumi par problēmu risinājumiem nav pasūtīti.
"Godīgi sakot, es neizjūtu, ka manā darbā trūktu kaut kādi dati. Jautājums, vai vienmēr tie dati, kas ir pieejami, vai tos deputāti izmanto," skaidro frakcijas priekšsēdētāja vietniece Linda Liepiņa.
"Nacionālā apvienība" saturiskajai nodrošināšanai šogad tērējusi vien 3% – mediju monitoringam un vasaras semināram NA jauniešiem. Vēl šoruden ir plānots tradicionālais lāpu gājiens. Nekādi pētījumi nav pasūtīti. Bet, ja ko vajag, varot speciālistiem pajautāt padomu tāpat.
"Iespējas iegūt ekspertīzi un kvalitatīvu palīdzību no lietpratējiem, no mācībspēkiem, ekspertiem - arī bezmaksas palīdzību – ir ļoti lielas. Tā, ka maksāt par to, kur ir atsaucīgi cilvēki, ir zināšanas pieejamas, mēs gluži vienkārši neuzskatām par efektīvāko ieguldījumu," pauž partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Partija "Stabilitātei" saturiskajai nodrošināšanai iztērētos procentus nenosauc. Bet esot maksāts par partijas kongresa un konferences organizēšanu, sabiedrība informēta par aktuālām tēmām un partijas aktivitātēm, īpaši par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Jauniešu pasākumi organizēti 3 reizes mēnesī. Skolēniem, sākot no 4. klases, apmaksāti braucieni uz Saeimu un informatīvi pasākumi par politiku Latvijā un politiskajiem procesiem kopumā. Pētniecībai nauda nav izmantota.
"Apvienotais saraksts" saturiskajai nodrošināšanai izmantojis 10%. Bijuši kongresi, sanāksmes, semināri kompetences celšanai. Bijušas sabiedriskās domas aptaujas un arī pētījumi. Bet, kas pētīts, – to neatklāj. Negribot, lai uzzina konkurenti.
KNAB: jānosaka pienākums partijām informēt par tēriņiem
KNAB gan uzskata, ka partijām ar likumu jānosaka pienākums detalizētāk atšifrēt savus tēriņus. Lai redzētu arī to, cik, piemēram, iztērēts ēdināšanai dažādos pasākumos.
"Būtu ļoti labi, ja politiskās partijas iesaistītos šajā diskusijā tieši par to, cik daudz viņi deklarē valsts budžeta finansējuma tēriņus. Varbūt arī kaut kādas citas pozīcijas var palielināt, pārskatīt, cik daudz savos pārskatos un atskaitēs partijas norāda," stāsta Raituma.
KNAB jau iepriekš ir arī rekomendējis partijām par valsts piešķirto naudu aktīvāk rīkot izglītošanas un komunikācijas pasākumus ar sabiedrību.
