ĪSUMĀ:
- Komercbankas pakāpeniski paaugstina procentus par klientu uzkrājumiem.
- Igaunijā konkurence starp komercbankām asāka, norādīja Latvijas Bankā.
- Latvijas iedzīvotāji nav pietiekami aktīvi un nemeklē izdevīgākus piedāvājumus.
- Šobrīd laba alternatīva banku depozītiem ir arī Valsts kases krājobligācijas.
- Pērn iedzīvotāji krājobligācijās ieguldīja 14,7 miljonus eiro, šogad – divreiz vairāk.
Kādas šobrīd ir vidējās depozītu procentu likmes, ko piedāvā komercbankas? Stāsta Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Arnis Škapars.
"Bankas pakāpeniski paaugstina procentus, kurus maksā par depozītiem un krājkonta gadījumā ir vidēji 0,5%–0,7%, tā ir tā likme, ko gadā cilvēkam procentos maksā. Savukārt termiņnoguldījumiem, ko parasti jau cilvēki uz kādu gadu nogulda bankās, maksā apmēram no 1,7 līdz kaut kādiem 2,3% gadā," klāstīja asociācijas pārstāvis.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste skaidroja, ka depozītu likmes ietekmē arī banku savstarpējā konkurence, tomēr Latvijā tās ir zemākas nekā kaimiņvalstīs.
"Piemēram, Igaunijā vienas un tās pašas banku grupas, kas strādā visā Baltijā, banku konkurence tomēr ir nedaudz asāka kā pie mums, un Igaunijā šīs depozītu likmes ir pacēlušās straujāk. Latvijā depozītu likmes tas ātrums, ar kādu pieaug, ir daudz lēnāks nekā citās Eiropas valstīs," atzina Latvijas Bankas ekonomists.
Škapars no Finanšu nozares asociācijas skaidroja, ka Igaunijā kreditēšanas tirgus ir daudz lielāks un aktīvāks nekā Latvijā, līdz ar to arī lielāka konkurence starp bankām.
"Igaunijā iedzīvotājiem ir daudz lielāks saistību slogs, kredīti, tāpēc bankām daudz vairāk vajag naudu, lai kreditētu to sabiedrību. Kaut kur šis finansējums jāpiesaista, un tāpēc bankas agresīvāk mēģina piesaistīt iedzīvotāju noguldījumus, jo ir nepieciešams finansējums, lai uzturētu un attīstītu kredītportfeli," norādīja Škapars.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs atzina, ka arī Latvijas iedzīvotāji nav pietiekami aktīvi un parasti visus pakalpojumus izmanto vienā bankā, nemeklējot izdevīgākus piedāvājumus. Šobrīd laba alternatīva banku depozītiem ir arī Valsts kases krājobligācijas.
"Krājobligācijas, kas ir ļoti līdzīgs instruments depozītam, tas faktiski, vienkāršā valodā runājot, ir depozīts Valsts kasē. Tur šīs procentu likmes ir krietni augstākas nekā komercbankās, un man liekas ļoti svarīgi, ka iedzīvotājiem ir aktīvi. Ja ir lielāka riska apetīte un ir saprašana, piemēram, par vērtspapīru tirgiem, protams, var ieguldīt līdzekļus vērtspapīru tirgos. Tur gan jāsaprot, ka riska līmenis ir lielāks, – var nopelnīt, var arī pazaudēt.
Noteikti mums visiem jākļūst aktīvākiem, pašiem jāmeklē iespējas gūt lielākus procentu ienākumus par saviem uzkrājumiem," norādīja Rutkaste.
Ja bankas depozītu likmes šobrīd ir ap 2% gadā, tad valsts krājobligāciju ienesīgums – atkarībā no noguldījuma termiņa – gads, 5 vai 10 gadi, ir no 3,5 līdz 4,05% gadā. Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktora vietniece Edīte Tīse stāstīja – ja pērn iedzīvotāji krājobligācijās ieguldīja 14,7 miljonus eiro, tad šogad jau divreiz vairāk – 36 miljonus eiro.
"Krājobligācijas nominālvērtība ir viens eiro. Minimālais krājobligāciju iegādes apjoms ir 50 eiro vienā iegādes pieteikumā. Tā kā arī tad, ja ir ieguldāmas mazas summas, tās var noguldīt Valsts kasē un saņemt beigās arī procentus par to. Kas ir arī svarīgi – gūtie procenti netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un nepieciešamības gadījumā ir iespēja atgūt arī sava ieguldījuma pamatsummu pilnā apmērā pirms termiņa," skaidroja Valsts kases pārstāve.
Ja, piemēram, ieguldīsiet krājobligācijās 100 eiro, gada laikā papildus nopelnīsiet 3,50 eiro, ieguldot 1000 eiro – 35 eiro.
