Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis jau kopš kara sākuma personīgi aicinājis Beļģiju aizliegt Krievijas dimantus.
ES dalībvalstīm vienoties par Krievijas dimantu aizliegumu izrādījies vēl sarežģītāk nekā par Krievijas naftas un gāzes aizliegumu.
Beļģija līdz šim iebilda embargo noteikšanai pret Krievijas dimantiem, jo Beļģijas pilsēta Antverpene ir pasaules dimantu apstrādes centrs.
Antverpenē nonāk lielākā daļa pasaules neapstrādāto dimantu, tai skaitā 40% no Krievijas dimantu eksporta. Dimantu apstrāde rada 10 tūkstošus darbavietu.
Beļģija uzskatīja, ka ES sankcijas pret Krievijas dimantiem vienkārši novirzīs dimantu apstrādi uz Dubaiju un Indiju. Tādējādi šāds aizliegums kaitētu nevis Krievijai, bet gan tikai Beļģijai.
Taču tagad noskaņojums mainās. Beļģijas parlamenta komiteja šonedēļ nobalsoja par Krievijas dimantu embargo.
Taču 11. sankciju kārtā dimantu aizlieguma vēl nebūs. Tā vietā Beļģija ir ierosinājusi G7 līmeņa shēmu, lai izsekotu un apturētu Krievijas dimantu iegādi, ko veic ne tikai ES, bet septiņas bagātās pasaules valstis, kas iepērk lielāko daļu dimantu.
Ir plāns izmantot Šveices uzņēmuma "Spacecode" ierīci, kas var noteikt, no kura pasaules reģiona atsevišķie dimanti nāk – to dara, analizējot dimantu ķīmisko sastāvu un optiskās īpašības, jo akmeņiem no noteiktiem reģioniem ir līdzīgas īpašības.
Krievijai dimantu eksports ienes četrus miljardus ASV dolāru gadā. Uzņēmums "Alrosa" iegūst 30% no pasaules dimantiem un trešdaļa uzņēmuma akciju pieder Kremlim.
"Alrosa" ir tieši finansējis jaunu Krievijas jūras spēku zemūdeni, kā arī katru gadu Kremļa budžetā iepludinājis miljardiem eiro.