ĪSUMĀ:
- ES mehānisms ļauj apkopot gāzes pieprasījumu un veikt kopīgu iepirkumu.
- Tas izveidots, lai atbalstītu bloka centienus atteikties no Krievijas gāzes.
- EK izsludinājusi pieteikšanos pirmajam kopīgajam iepirkumam.
- Līdz šim ir reģistrējušies 76 uzņēmumi.
- Kad uzņēmumi būs iesnieguši savas prasības, vajadzīgos gāzes apjomus apkopos un izsludinās konkursu pasaules tirgū.
- Nākamo 12 mēnešu laikā ik pēc diviem mēnešiem plānoti turpmāki konkursi.
Jaunais ES mehānisms ļauj apkopot gāzes pieprasījumu un veikt kopīgu iepirkumu. Tas izveidots kā ES Enerģijas platformas centrālais komponents, lai atbalstītu bloka centienus atteikties no Krievijas gāzes, aizstājot to ar uzticamākām alternatīvām. Mehānisma mērķis ir nodrošināt pietiekamu gāzes piegādi, vienlaikus samazinot risku, ka uzņēmumi centīsies pārsolīt cits citu pasaules tirgū.
Tagad EK izsludinājusi pieteikšanos pirmajam kopīgajam iepirkumam. Reģistrētajiem uzņēmumiem vienas nedēļas laikā, proti, līdz 2. maijam, būs jāatbild uz EK uzaicinājumu. Līdz šim ir reģistrējušies 76 uzņēmumi, bet citi vēl īsteno reģistrēšanās procesu.
Kad uzņēmumi būs iesnieguši savas individuālās prasības, vajadzīgos gāzes apjomus apkopos un izsludinās konkursu pasaules tirgū. Tiklīdz ar EK izveidotā mehānisma palīdzību būs atrasti kolektīvajam Eiropas pieprasījumam atbilstīgi starptautisko gāzes piegādātāju piedāvājumi, iesaistītie uzņēmumi sāks sarunas ar piegādātājiem par gāzes iepirkuma un piegādes līgumu noteikumiem. Pati komisija šajās sarunās neiesaistīsies.
Paredzams, ka pirmie ar šī mehānisma palīdzību īstenotie iepirkuma līgumi tiks noslēgti vēl pirms vasaras sākuma. EK arī norādījusi, ka nākamo 12 mēnešu laikā regulāri ik pēc diviem mēnešiem tiks rīkoti turpmākie konkursi.
Vienošanās par gāzes uzglabāšanas un kopīga gāzes iepirkuma mērķrādītājiem tika panākta 2022. gadā, un tā ir ārkārtas pasākums nolūkā reaģēt uz to, ka Krievija energoapgādi izmanto par ieroci, un uz nepieredzētajām enerģijas cenām kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šīs vienošanās mērķis ir samazināt cenu svārstīgumu, nodrošināt drošu un paredzamu energoapgādi un izmantot Eiropas kolektīvo ietekmi tirgū. Lieki piebilst, ka Krievijas gāze no kopīga iepirkuma ir izslēgta.
Kā uzsvēra EK, kopīgais iepirkums ir svarīgs pagrieziena punkts, kas ļaus ES sagatavoties nākamajai ziemai, koordinēti un savlaicīgi uzpildot gāzes krātuves un izmantojot savu kolektīvo ietekmi tirgū, lai ar starptautiskajiem piegādātājiem vienotos par labākām cenām.
Kopīga iepirkuma nozīmi uzsvēris arī EK viceprezidents Marošs Šefčovičs: "Globālais sašķidrinātās gāzes tirgus joprojām būs nestabils, ņemot vērā ierobežotu piedāvājumu un potenciālu Ķīnas ekonomikas atgūšanos un krasi samazināto Krievijas gāzes importu. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir pilnībā jāizmanto kopīgais iepirkums, ne tikai lai aizsargātu pašiem sevi no gāzes trūkuma, bet arī lai pasargātu sevi no augstām enerģijas cenām. Un, lai gan enerģijas tirdzniecība pirmkārt ir bizness, tomēr mēs šajā platformā saskatām arī politisko dimensiju, jo tā parāda, kā Eiropas krīzes laikā spēj sanākt kopā."
Meklējumi pēc alternatīviem gāzes avotiem turpinās. Piemēram, šonedēļ Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas un Slovākijas gāzes pārvades sistēmu operatori parakstīja saprašanās memorandu ar Azerbaidžānas naftas kompāniju "Socar".
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs pēc memoranda parakstīšanas sacīja, ka Azerbaidžāna ir stratēģisks partneris ne tikai Bulgārijai, bet arī Eiropas Savienībai: "Šis risinājums, kas dod iespēju nodrošināt piegāžu drošību un diversifikāciju visā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas reģionā, ir ātrākais, efektīvākais un lētākais."
Memoranda mērķis ir palielināt dabasgāzes piegāžu drošību ES un Centrāleiropai un Dienvidaustrumeiropai. Memorands parakstīts saskaņā ar Bulgārijas ierosināto un EK atbalstīto kopīgo Solidaritātes gredzena jeb "Solidarity Ring" iniciatīvu. Iniciatīvas mērķis ir resursu dažādošana. Maršruts ļautu Azerbaidžānai, Turcijai, Bulgārijai, Rumānijai, Ungārijai un Slovākijai pārvietot gāzi no Dienvidkaukāza caur Turciju tālāk uz Dienvideiropu un ārpus tās.
ES un Azerbaidžāna pērn jūlijā parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru līdz 2027. gadam Azerbaidžāna dubultotu piegādes Eiropai līdz 20 miljardiem kubikmetru gadā. Tiesa, analītiķi min, ka Azerbaidžānai var būt problēmas šādā termiņā sagādāt Eiropai tik daudz gāzes pa Transanatolijas cauruļvadu caur Turciju. Tāpēc Solidaritātes gredzena iniciatīvas valstīm, ja tās vēlas ievērojamā daudzumā importēt Kaspijas reģiona gāzi, būtu jāatrod vēl citi avoti šī maršruta barošanai. Plaisu varētu aizpildīt, piemēram, Turkmenistāna. Problēmas pastāvot arī ar Turcijas lomu Solidaritātes gredzena projektā. Proti, pastāv bažas, ka Ankara sadarbosies ar Krieviju, lai importētu vairāk gāzes tālākai pārdošanai Eiropā, pārmarķējot to kā Melnās jūras vai Kaspijas gāzi. Analītiķi norāda, ka Eiropas pircējiem nebūtu iespējas izsekot izcelsmei, jo ne Turcija, ne Bulgārija neveic aktīvus pasākumus, lai sniegtu informāciju.
