Daugavpilī svētki kulminēs ar teju 39 000 eiro vērtu uguņošanu
Koncerti ar Latvijas un ārpus tās robežām populāru estrādes zvaigžņu dalību, lāzeršovi vai uguņošanas pasākumi kļuvuši par neatņemamiem pilsētu svētku norises pasākumiem Latvijā. Covid-19 pandēmijas laikā pieklusuši, nu tie atkal ar jaunu vērienu tradicionālā vai jaunā izpausmē ierakstās pašvaldību norišu kalendāros.
"Svētku vēriens jau vienmēr Daugavpilij ir bijis tāds liels, jo mēs vienmēr nodrošinām vairākas skatuves, lai mēs varētu uzaicināt gan zināmākus ciemiņus, kas varētu iepriecināt mūsu pilsētas viesus, gan tajā pašā laikā nodrošināt pietiekami daudz koncertlaukumu," stāstīja Daugavpils svētku rīkotāja, Daugavpils Vienības nama vadītāja Diāna Soldāne.
Daugavpilī pilsētas svētki noteikti ir gada lielākais pasākums, atzīmēja Soldāne, arī šogad svētki būs ar vērienu un ar budžetu, kas pārsniegs 200 000 eiro.
Daugavpils 749. dzimšanas dienas svinības ar devīzi "Mana pils – Daugavpils!" būs no 31. maija līdz 2. jūnijam.
"Svētki mums sākas 31. maija vakarā, kad sāk darboties tirdziņš, un Vienības laukumā notiek grupu "Raxtu Raxti" un "Dagamba" koncerti. Sestdien ir galvenā svētku diena, kad ir gan gājiens, gan pilsētas atklāšanas koncerts, gan pēc tam arī "A-Europa" un ukraiņu dziedātājas Lobodas koncerts. Es saprotu, ka ne visi var piekrist tām izvēlēm, kuras izdara Daugavpils, bet mēs nevaram nerēķināties ar pilsētas etnisko sastāvu," sacīja Soldāne.
Svētku kulminācija Daugavpilī noslēgsies Daugavmalā ar uguņošanu, kas izmaksās gandrīz 39 000 eiro. Iespējams, svētku uguņošana būtu viena no lietām, no kuras varētu arī atteikties, pauda Latvijas Radio uzrunātie cilvēki Daugavpils ielās:
"Protams, vienmēr var ieekonomēt, un salūtu var aizstāt ar kādu lētāku ugunsšovu, dzīvo uguni. Ar kaut ko savādāku aizvietot, jo tā tāda gaisā izšauta nauda, mazliet par daudz."
"Salūts, man liekas, jau ir tāda aizgājusi vēstures parādība, labāk kāds lāzeru vai izgaismoto strūklaku šovs. Bet tie uguns bliezēji vairs nav tik aktuāli. Un tā vienmēr ir nauda vējā. Turklāt pie salūtiem mēs jau esam pieraduši. Ne ar ko jaunu tie salūti mūs nepārsteigs."
"Nekas jauns tur nenotiks, bet nauda tam nepieciešama liela, varbūt uz ko citu to varētu iztērēt."
Gandrīz 40 000 eiro vērtā uguņošana Daugavpilī ilgs astoņas minūtes.
Citviet Latvijā svētku uguņošanu aizstājuši gaismu šovi
Ugunsšovu savās pilsētas svētku norisēs, kas tradicionāli notiks augusta sākumā, iekļāvusi arī Ventspils pašvaldība. Līdzīgi kā Daugavpilij, tā ir svarīga svētku norise, atzina Ventspils Kultūras centra direktors Māris Valtenbergs.
"Mums tik ilgi nebūs, jo katra minūte maksā diezgan lielu naudu. Mums noteikti būs lētāk un nebūs garāk par četrām minūtēm. Uguņošanas mākslas priekšnesums tiek vienmēr rūpīgi gatavots un izstrādāts, un ir arī ļoti iecienīts. Vairāki desmiti tūkstoši [cilvēku] pilsētas svētkos sanāk Ostas ielas promenādē, lai vērotu šo te priekšnesumu. Arī šogad mēs plānojam," stāstīja Valtenbergs.
Kopumā Ventspils svētku budžets būs līdz 150 000 eiro.
Savukārt Valmiera, kā apliecināja pilsētas kultūras pārvaldes vadītājs Toms Upners, svētku uguņošanu nerīko, bet arī te pilsētas svētku norisēm, kas notiks jūlija nogalē, līdzekļi ir paredzēti. "Salūtu mēs nerīkojam jau daudzus gadus pilsētas svētkos. Tas pašvaldības piešķirtais finansējums svētku organizēšanai ir ap 130 000 eiro šogad," sacīja Upners.
Jūras svētki jūlijā un par tradīciju kļuvušie Līvu ciema svētki, kas aizritēja maija vidū, ir plašākie Liepājas vasaras svētku pasākumi. Kopējais budžets, kā stāstīja Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens, arī mērāmi 130 000 eiro apmērā un bez salūta.
"Liepājas specifika ir tā, ka mums nav vieni konkrēti pilsētas svētki, mums ir vairāki lieli pasākumi vasaras sezonā. Jūras svētku budžets ir 70 000 eiro un Līvu ciema svētku – 63 000 eiro. Liepāja no salūtiem ir atteikusies jau vairākus gadus," pauda Jirgens.
Galvaspilsēta Rīga uguņošanas vietā savos dzimšanas dienas svētkos augustā iecerējusi lāzeru priekšnesumu, bet kopējais Rīgas budžets šiem svētkiem plānots 1 468 000 eiro apmērā.
Savukārt, piemēram, Grobiņā pilsētas svētki jau aizvadīti. Grobiņas 329. jubileja atzīmēta ar četrām spilgtām svētku dienām, kuru laikā pirmoreiz Grobiņas pilsētas svētku vēsturē notika arī starptautisks amatierteātru festivāls, kurā piedalījās vairāki Lietuvas un Latvijas novadu amatierteātri. Amatierteātru kopā sanākšana tieši Grobiņā šogad bija ne tikai pirmo, bet arī vienīgo reizi, jo turpmāk šis festivāls ceļos pa visu Dienvidkurzemes novadu.
Dižošanās vai iespēja reklāmai?
Par dižošanos ar pašvaldību naudas makiem pilsētu un novadu svētkus dēvē Augšdaugavas novada kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne, šis novads no šādu svētku rīkošanas ir atteicies. Rēzeknē gan pilsētas svētki kalendārā ir iezīmēti.
Mukāne sacīja: "Pilsētu vai novadu svētki – te jābūt lepnumam par savas pilsētas sasniegumiem, bet tas, ko mēs redzam šajās programmās, ir lielīšanās ar naudas maku un to, cik un kādu mākslinieku pilsēta vai novads var atļauties noalgot. Tas ir novedis pie tā, ka Rēzeknē ir bankrots."
Svētku rīkošanai ne visās jomās jālien pašvaldības budžeta makā, jau minētā uguņošana Daugavpilī nebūšot no pašvaldības līdzekļiem, atklāja Daugavpils Sabiedrisko attiecību un tūrisma departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja Ilga Samarina: "Salūts ar 40 000 [eiro] nav segts no pašvaldības budžeta, bet no dalības maksas, ko maksā ielu tirgotāji. Šajā gadījumā tirgotāji apmaksā šo salūtu. Pilsētas budžetu tas neskar."
Bet pilsētas svētki kā tādi ir ar savu pienesumu.
"Pilsētas svētki ir tāda kvalitatīva mārketinga kampaņa, ar kuru mēs varam atbalstīt vietējos uzņēmējus, kas strādā tūrisma nozarē, – gan ēdinātājus, gan viesnīcas nozares uzņēmējus. Tā ir arī iespēja parādīt mūsu pilsētu tūristiem un sniegt plašāku piedāvājumu spektru. Tas nav nekas unikāls rīkot festivālus un dažādus pasākumus, lai uz pilsētu brauktu tūristi," pauda Samarina.
Tūrisma un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmējiem pilsētas svētki ir kā magnēts klientu piesaistei, apliecināja Daugavpils viesnīcas "Park Hotel Latgola" un tirdzniecības centra "Solo" direktors Andrejs Nariškins.
"Nauda ir jātērē, un es kā uzņēmējs ar abām rokām atbalstīšu pilsētas svētkus. Tie ir papildu ienākumi un papildu reklāma pilsētai. Es tikai par to, lai tā būtu. Lai cilvēki priecājas, lai kaut reizi gadā viņi sajūt kaut kādu kaifu un sajūsmā būtu. Gan salūtam, gan dziesmām un dejām, – visam ir jātērē nauda," uzskata Nariškins.
