Gulbenes novada Tirzas pagasta zemnieku saimniecību "Lejas Zosēnu" saimnieks Jānis Jēgers Latvijas Radio izrādīja savus laukus – ziemas kviešu tīruma augstākās vietās redzami saulē izdegušu sējumu plankumi un augsne ir saplaisājusi. Saimnieks vairs lielas cerības uz nokrišņiem neliek.
Savukārt tīrumos Zemgales pusē jau ir bijis lietus un "Zemnieku saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš iezīmēja, ka nokrišņi līdzšinējo sausuma postu nevar kompensēt, bet situāciju var tikai nedaudz stabilizēt.
Organizācija lēš, ka Zemgales reģionā sausums ietekmējis 30% līdz 90 % no saimniecībās plānotās ražas.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē graudkopji lēš, ka šogad varētu būt aptuveni puse no ražas, kāda ir bijusi labos gados, bet reālo situāciju varēs redzēt tikai tad, kad sāksies graudu kulšana. Taču graudu cenas būs atkarīgas no tā, kas notiks pasaulē, un tās nosaka starptautiskā biržā, bet arī citas vietas ir skāris sausums.
Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"), kurš otrdien, 26. jūnijā, piedalās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pastāstīja, ka sausums ir ietekmējis vairākas Eiropas valstis, piemēram, Spāniju un Portugāli, arī Lietuvu, Somiju.
Latvija sanāksmē prasīja izņēmumus no regulām, lai varētu atļaut pļaut un lopbarībā lietot zāli, ko saskaņā ar ES regulām nedrīkstētu aiztikt, tā būtu iespēja iegūt lopbarību, informēja Šmits.
Latvija prasa atkāpes no ES prasībām attiecībā uz neražojošām platībām, pieļaujot lauksaimniekiem savu pieejamo aramzemi elastīgāk izmantot, lai mazinātu nelabvēlīgo laikapstākļu negatīvo ietekmi uz lauksaimnieka ieņēmumiem un dzīvotspēju, liecina iepriekš Zemkopības ministrijas izplatītais paziņojums par Latvijas pozīciju šajā sanāksmē.
Šmits arī pastāstīja, ka diskutēts par prasību mīkstināšanu maksājumu saņemšanai, jo ir skaidrs, ka laika apstākļu dēļ visu izpildīt nevarēs.
Ministrs pastāstīja, ka visām dalībvalstīm ir izpratne par situāciju un atbalsts tam, ka nepieciešami izņēmumi, kuri gan vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
Savukārt par finansiālo atbalstu lauksaimniekiem sausuma dēļ pagaidām runāt vēl pāragri, vispirms jāaplēš zaudējumi, ko varēs izdarīt augustā, skaidroja Šmits. Tad arī varēs diskutēt par naudas summām un to, kam palīdzēt.
Ministrs norādīja, ka rīcība būs arī nacionālajā līmenī, ļaujot zemniekiem iegūt lopbarību ārpus atļautajām teritorijām, tad apzinot zaudējumus un meklējot finansējumu ES un nacionālajā līmenī.
KONTEKSTS:
Ar bažām laika prognozei līdzi seko gan mazdārziņu saimnieki, gan zemnieki, jo sausums ieilgst un tas jau tagad vieš korekcijas gaidāmajai ražai. Uztraukums ir arī ganāmpulku saimniekiem, jo klāt ir lopbarības gatavošanas laiks, bet zāle nav augusi, daudzviet pat izdegusi.
Ilgstošā sausuma ietekmē Latgales saimniecībām lopbarības un graudu raža atkarībā no kultūras un audzēšanas metodēm šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka, nekā sākotnēji prognozēts. Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienība Zemkopības ministrijai ir nosūtījusi aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu īstenot vairākus atbalsta pasākumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai.
