Viņaprāt, ir citi veidi arī ar izmaiņām nodokļu sistēmā, kā veicināt ekonomikas izaugsmi un arī segt akūtās budžeta vajadzības.
Taču konkrēti spriedumi jāpagaida, līdz nodokļu darba grupa tos piedāvās augustā, tā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Kazāks, kritizējot PVN palielināšanas iespējamību.
"Tas ir tāds kara laika risinājums. Noteikti, ka vairākas lietas var darīt pirms tam. Diskusijas bijušas divus gadus, cerams, ka top gala variants un rezultātam jābūt līdz augustam. Pašreizējā brīdī tāda konkrēta piedāvājuma joprojām nav," norādīja Latvijas Bankas vadītājs.
"Ja skatāmies uz Latvijas ekonomikas izaugsmi, tad nodokļu politika ir būtisks, bet ne galvenais elements, kāpēc Latvijas ekonomika aug lēni. Nodokļu joma ir svarīga, bet šajā brīdī pārspīlēta. Ja skatāmies uz nodokļu samazinājumiem, tad, jā, tas var uzlabot konkurētspēju, bet tajā pašā laikā nekāds saprātīgs nodokļu samazinājums nevar atsvērt ātru lēmumu pieņemšanu, dažādu birokrātisko ierobežojumu negatīvo ietekmi. Līdz ar to uzņēmējiem var palīdzēt ar izmaksu samazināšanu un arī uzlabojot vidi, kurā viņi strādā," pauda Kazāks.
"Manuprāt, drošība ir jāuztver nevis kā izdevumi, bet investīcija. Tam resursi jāspēj atrast valsts budžetā vairāku gadu perspektīvā. Labākais to veicināt ir caur straujāku ekonomikas izaugsmi. Runājot par finanšu sektoru, labākais ieguvums ekonomikai būtu, ja valdība varētu vienoties ar finanšu institūcijām un lielajām bankām par kaut kādiem konkrētiem mērķiem, piemēram, uz kreditēšanu, kas ekonomikas izaugsmi padarītu straujāku un tādā veidā iegūt vairāk nodokļos. Ja tas neiet cauri, tad nodoklis finanšu sektoram ir viena no lietām, pie kā valdība var atgriezties," viņš sacīja.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza. Tomēr nodokļu darba grupa sarunu termiņu pārcēla līdz vasaras beigām.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
