Kā norādīja SM, iepriekš, plānojot projektu, savienojums ar ostu nebija paredzēts.
Saskaņā ar kopuzņēmuma AS "RB Rail" izmaksu un ieguvumu analīzi vislielākā pasažieru plūsma "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā ir sagaidāma starp Rīgas pilsētas centru un Rīgas lidostu, tāpēc rekomendēts kā
galveno prioritāti noteikt pamattrases būvniecību posmos no Lietuvas robežas līdz Misai, no Igaunijas robežas līdz Upeslejām, kā arī Rīgas integrāciju.
Vienlaikus rosināts turpināt darbu pie detalizētas izpētes par tehniskajiem risinājumiem, tostarp daļējas kravu kustības nodrošināšanas Rīgas posmos Upeslejas–Rīgas Centrālā stacija un Rīgas Centrālā stacija–RIX Rīgas lidosta. SM plāno to paveikt līdz šī gada septembra beigām.
Grib nodrošināt kravu plūsmu caur Rīgu
Līdzšinēji tehniskie risinājumi paredzēja attīstīt kravu apvedceļu caur Salaspili, bet SM ieskatā izstrādāto risinājumu ir iespējams būtiski pilnveidot, to pārplānojot.
Kā zināms, valdība konceptuāli atbalsta "Rail Baltica" integrāciju kopējā dzelzceļa saimniecībā. Sadarbībā ar "Latvijas dzelzceļu"
izstrādāts vienkāršots tehniskais risinājums abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam, kas ievērojami ļauj samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā līdz 2030. gadam, norādīja SM.
Lai gan pilnvērtīga kravu plūsma caur Rīgu būtiski sadārdzinātu projekta kopējās izmaksas un pagarinātu ieviešanas termiņu Latvijā, secināts, ka saskaņā ar esošajiem projektu risinājumiem kravu novirzīšana caur Rīgu iespējama ar samazinātu kapacitāti līdz aptuveni 35% no nominālās jaudas. Šāds apjoms tehniski iespējams bez būtiskas teritoriālās pārplānošanas un inženierbūvju tvēruma paplašinājuma.
Lai paātrinātu dzelzceļa savienojuma izveidošanu caur Igauniju, Latviju un Lietuvu līdz Polijas robežai atbilstoši pieejamajam finansējumam, SM piedāvā balstīties uz šādiem pieņēmumiem par projekta apjomu: no Igaunijas robežas līdz Vangažiem divsliežu uzbērums, viens sliežu ceļš; no Lietuvas robežas līdz Iecavai divsliežu uzbērums, viens sliežu ceļš; no Iecavas līdz Misas trīsstūrim un no Misas trīsstūra līdz Rīgas lidostai divsliežu uzbērums, divi sliežu ceļi; no Misas trīsstūra līdz Vangažiem (kravu apvedceļš) divsliežu uzbērums, viens sliežu ceļš.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
