ĪSUMĀ:
- Valsts sektorā samazinās izdevumus par precēm un pakalpojumiem par 11%.
- Noteiks algu pieauguma griestus līdz 2,6%.
- Vēl spriedīs, kā pasargāt zemāko algu saņēmējus publiskajā sektorā.
- Latvijas Banka: tēriņu samazinājums ir loģisks solis.
- Iesaldē arī amatu skaitu valsts un pašvaldību iestādēs; uzdod pārskatīt ilgstoši vakantās vietas.
Valsts sektora plānotie nākamā gada izdevumi precēm un pakalpojumiem kopumā veidoja virs 450 miljoniem eiro, neietverot finansējumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un neatkarīgajām iestādēm.
Lai nodrošinātu finansējumu ministriju pieteiktajām drošības prioritātēm, piedāvāts samazināt ministriju izdevumus – aprēķinu veicot no preču un pakalpojumu izdevumiem, kopumā veidojot ietaupījumu 50 miljonu eiro jeb 11% apmērā.
"Ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta prioritāti, papildu finansējumu plānots novirzīt tieši ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pamatā Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī kiberdrošības stiprināšanai," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Nosaka algu pieauguma griestus
Publiskā sektora algu kāpums šī gada septiņos mēnešos audzis turpat par 18 %. To pirms nedēļas valdībai paziņoja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš arī brīdināja, ka tik straujš algu pieaugums velkot līdzi privāto sektoru, tā pasliktinot ekonomikas konkurētspēju.
Meklējot dažādus veidus, kā ietaupīt un apmaksāt daudzās vajadzības, valdība vienojusies ierobežot tēriņus publiskā sektora darbinieku algām.
Atbalstīts, ka algu fonds nedrīkstēs pieaugt par vairāk nekā 2,6% pret to, cik pašlaik tērē algām. Aprēķini liecina, ka, ja algas palielinātu šādā apmērā, tad tas izmaksātu ap 50 miljoniem eiro.
"Tehniski, es varētu teikt, ka tā ir iesaldēšana. Bet mums ir jāsaprot, ka dažādiem dienestiem ir dažādas situācijas. Šeit mēs nerunājam par katru indivīdu. Mēs sakām, ka algu fonda pieaugums nevar pārsniegt 2,6 %. Ir skaidrs, piemēram, ka jāatrisina jautājumi drošībā. Piemēram, iekšlietu nozares darbinieku algu izlīdzināšana ar Aizsardzības ministriju un tā tālāk," skaidro Ašeradens.
"Šī ir darba samaksas iesaldēšana publiskajā sektorā," valdības sēdē norādīja finanšu ministrs.
Skars ne tikai valsts ierēdņus, bet arī citus valsts sektorā strādājošos
Par niansēm un iespējamiem izņēmumiem vēl diskutēs. Skaidrs, ka kopumā algu iesaldēšana skars lielu cilvēku skaitu. Tie ir ap 290 000 darbinieku.
Tie ir ne tikai ierēdņi un valsts, pašvaldību iestāžu darbinieki, bet arī pedagogi, par kuriem nav skaidrs, vai viņi nākamgad saņems solīto algas pieaugumu. Arī mediķi, karavīri, policisti, kultūras darbinieki un daudzi citi, kam algu izmaksā no valsts budžeta. Sola, ka tas attieksies arī uz politiķiem un vēlētām amatpersonām.
"Tie nākamie lēmumi būs par kapitālsabiedrībām. It sevišķi tām, kur ir ļoti augsti šie atalgojumi. Ja mēs salīdzinām pēdējā gada griezumā publiskajā un privātajā sektorā algu kāpumu, tad publiskajā sektorā tas ir būtisks," atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Ekonomikas ministrs saka, ka būs jomas, kur no šī ierobežojuma, viņaprāt, jāatkāpjas. Tās ir nozares, kur algu pieaugums ir bijis niecīgs vai praktiski nekāds. Piemēram, izglītībā.
Centīsies sargāt mazo algu saņēmējus
Arī "Progresīvie", pārskatot savas nozares, piemēram, kultūrā – skatīšoties, lai ierobežojumi mazāk skartu tos, kas saņem mazākas algas.
"Mūsu uzstādījums ir, ka, skatoties uz tiem publiskā sektora darbiniekiem, kuriem alga varētu pieaugt, būtu attiecināms tieši uz zemāk atalgotajām pozīcijām. Respektīvi, vairāk šo ierobežojumu tiešām attiecinot uz labi atalgotajām pozīcijām. Tai skaitā vienas iestādes ietvaros. Ir arī svarīgi saprast, ka šāda algu iesaldēšana nav ilgtspējīgs risinājums. Tas faktiski atliek šo jautājumu, un ir jāpārdomā tiešām arī darbaspēka nodokļu politika," uzskata kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie").
"Progresīvie" vēlētos iet pat vēl tālāk, nosakot, ka lielākus nodokļus maksātu lielāko algu saņēmēji.
Latvijas Banka: izdevumu mazināšana ir loģisks turpinājums krīžu periodam
Latvijas Bankā (LB) valdības plānus nākamajā gadā ierobežot izdevumus vērtē kā loģisku turpinājumu. Iepriekš krīžu laikā valdības izdevumi krietni auguši, tādā veidā mēģinot "sildīt" ekonomiku.
Strauji augušas arī algas valsts sektorā. Šī gada pirmajā ceturksnī algu pieaugums valsts sektorā bija aptuveni 16%, bet privātajā – zem 9%. LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste skaidro, ka šāda atšķirība nevarēja turpināties ilgi.
"Algu pieaugums tautsaimniecībā ir bijis straujš. Vienlaikus ekonomikā nav vērojama recesija, bet nav arī izaugsmes. Bet privātajā sektorā jau vismaz gadu algu kāpums bremzējas. Algu izaugsmei ir jābūt pamatotai ar darba ražīguma izmaiņām, bet tas tautsaimniecībā ir audzis lēni. Ja šo algu kāpumu nebremzē, tas var novest pie ekonomiskās krīzes," intervijā Latvijas Radio stāsta Rutkaste.
Arī Rutkaste uzsver, ka atalgojuma kāpuma griesti neietekmēs visu profesiju pārstāvjus sabiedriskajā sektorā vienādi. Būs tie, kam joprojām būs nepieciešams straujāks atalgojuma pieaugums.
Arī darbinieku skaitam uzliek griestus
Tāpat paredzēts, ka 2025. gadā tiek saglabāts kopējais amata vietu skaits publiskajā sektorā, to nepalielinot. Tai skaitā ierobežojums attiecināms uz valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kam finansējums tiek nodrošināts no valsts un pašvaldību budžetiem.
Valsts kancelejai arī tiks uzdots pārskatīt un sagatavot priekšlikumus par ilgstoši vakanto (vairāk par 12 mēnešiem) amata vietu samazināšanu, izņemot ilgstošā prombūtnē esošos.
