Ieviešot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumus, FM ir izstrādājusi un 20. augustā nodevusi publiskai apspriedei likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību, pievēršot uzmanību regulārai liela apjoma skaidras naudas izmantošanai, kas palīdzētu atklāt nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus.
FM norāda, ka uzņēmējiem un fiziskām personām to ikdienas aktivitātēs paredzētā prasība neradīs papildu slogu.
FM iecerējusi, ka turpmāk VID saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro vienā darījuma reizē, ar to saprotot banku klientu veiktās iemaksas vai izmaksas no bankomātiem, kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai krājaizdevumu sabiedrībām, ja iemaksas vērtība pārsniedz 750 eiro. Šī prasība nav attiecināma uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos, attiecīgi veikalam nebūs nekas papildus jāziņo, ja persona iegādāsies dārgu televizoru vai datoru skaidrā naudā. Tāpat arī norēķināšanās par, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem nav šādas izpētes intereses fokusā.
Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Baiba Šmite-Roķe norādīja, ka no kredītiestādēm saņemtā informācija tiks vērtēta kontekstā ar citu VID informāciju.
"Ikdienā cilvēki nejutīs neko. Sabiedrība satraucas par to, ka aplokšņu algas ir liela problēma. Ja būs neloģiskās saistības starp tavu algu un taviem paradumiem un izmaksām, VID jābūt iespējai uzdot šim cilvēkam jautājumus," norādīja VID vadītāja.
Bankomātos darījumi ar skaidru naudu pārsniedz miljardus
Lai gan izmantot skaidru naudu kā sev ērtāko norēķināšanās līdzekli nav nepareizi, skaidru naudu bieži izmanto arī kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm, norādīja FM.
"Skaidras naudas iemaksas bankomātos Latvijā 2023. gadā veidoja vairāk nekā 2,1 miljardus eiro un izmaksas – vairāk nekā 4,6 miljardus eiro, kas Latvijas ekonomikai ir gana nopietns apjoms.
Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē.
Līdz ar to FM mērķis ir iegūt lielāku caurskatāmību par tām skaidras naudas iemaksām un izmaksām, kas ir lielākas par vidējo, lai kopējā plūsmā spētu identificēt tieši nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus," iecerētos grozījumus likumā skaidroja FM.
Kredītiestādēm būs jāziņo par lieliem skaidras naudas darījumiem
Plānotie grozījumi paredz papildināt jau šobrīd kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju VID ziņoto informāciju par fizisku personu kontu apgrozījumu, izdalot tajā atsevišķu pozīciju par skaidras naudas darījumiem. VID šobrīd saņem informāciju par fiziskajām personām, kuru kontu iepriekšējā gada apgrozījuma summa pārsniedz 15 000 eiro.
Plānotie grozījumi paredz, ka
kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums papildus līdzšinējiem datiem sniegt informāciju VID, ja iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa būs 7000 eiro vai vairāk.
Šādas informācijas nonākšana VID automātiski nenozīmē, ka persona nokļūs zem īpašas uzraudzības. Šī informācija tiks vērtēta kopsakarā ar citu VID rīcībā esošu informāciju, atzīmēja FM. Personas tiks uzrunātas gadījumos, ja tām ir tiešām būtiskas ienākumu un izdevumu nesakritības.
Savukārt juridiskajām personām, kuru gada apgrozījums ir virs 50 000 eiro gadā,
grozījumi likumā paredz pienākumu klientiem nodrošināt iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā, ja klients vēlas norēķināties tādā veidā.
Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, tostarp ar maksājumu kartēm.
