Par topošo ostu pārvaldības jauno reformu – vairāk jautājumu nekā atbilžu

Ostu pārvaldības reformu iepriekšējā Saeima atbalstīja pirms divarpus gadiem. Grozījumi Ostu likumā paredzēja Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes pārveidot par kapitālsabiedrībām jeb valsts uzņēmumiem. Akcijas varētu piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būtu vismaz 60% kapitāldaļu. Tādējādi pašvaldību kontrole pār ostām mazinātos. Ar šādu soli centās likvidēt gadiem ilgo kārtību, ka ministrijas un pašvaldības brīvostu valdēs bez konkursa ieceļ, tā teikt, savus cilvēkus. Ieviest vērienīgo reformu paredzēja līdz 2022. gada beigām, taču, zaudējot politisko atbalstu, tas līdz šim nav noticis.

Pērn novembrī, kad jaunā valdība darbojās pusotru mēnesi, satiksmes ministrs Kaspars Briškens no "Progresīvajiem" Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto" par ostu reformu teica, ka tā maina tikai pārvaldības institūciju, tāpēc, viņaprāt, reforma būtu jāpārvērtē. Šovasar ministrija nākusi klajā ar savu redzējumu, piedāvājot vienotu pārvaldības modeli visām trim lielajām ostām, tajā skaitā arī Liepājas ostai. Īsumā: par ostu infrastruktūru atbildētu valsts, bet par kravu pārvadājumiem un ostas darbu – pašvaldība.

"Pavisam vienkāršs piemērs – ja ir kāda iniciatīva, teiksim, Liepājā un Ventspilī taisīt jaunu piestātni – skaidrs, ka ostām tas ir svarīgi –, tās fokusēsies uz to, kas notiek ostās. No tādas kopīgas plānošanas būtu jāsaprot, ko tas nozīmē ne tikai tajā ostā, bet, teiksim, tiltos, ceļos. Tam jābūt tā kā sasinhronizētam. Tas diemžēl pašreiz īsti nestrādā. Ja mums ir kaut kādi projekti, tad mums jāsaprot nevis tikai tas, ka šī viena konkrētā vieta iegūst, bet ko tas mums izmaksā vai kas ir tas labākais piedāvājums – pārvadājumi pa dzelzceļu, vai vajag ceļu taisīt papildus vai nevajag. Tā ka tas būtu jāskatās kopā. Un šis ir arī viens no tiem piedāvājumiem, kā šī plānošana jācentralizē," skaidroja Briškena padomnieks un partijas biedrs Jānis Meirāns.

Jautāts, vai tad galvenais uzraugs būtu ministrija, Meirāns teica: "Dotajā brīdī, jā, ministrija, tad mums katrā ostā ir padome, bet tiešām padome, nevis tāda, kas tur ikdienā jaucas iekšā un lemj par katru iepirkumu, bet padome kā padome, kas pilda šo uzraudzības funkciju.

[Padomē] tiek samazināts locekļu skaits, nevis četri, kā tagad ostu valdēs ir, vai 9 [locekļi], kā ir Liepājā. Bet nu mēs runājam par trīs [locekļiem].

Divus nominē valsts, vienu nominē pašvaldība."

Jautāts par ieguvumiem, Briškena padomnieks pauda: "Pirmkārt, depolitizācija. Skaidrs, ka mēs pasakām nē – ostas tomēr ir saimnieciskās darbības subjekts. Jo mazāk politikas, jo labāk. Papildu bloks ir – mēs aicinām nodalīt rūpniecības teritoriju attīstību no ostas attīstības."

Lai nodrošinātu visu ostas uzņēmēju interešu vienlīdzīgu pārstāvniecību, rosina ostā veidot lietotāju komiteju, kur pie galda vieta ir visiem uzņēmējiem, nevis šauram priviliģēto lokam, teica Meirāns.

Kritiku priekšlikumam Valsts kancelejas Tiesību aktu projektu publiskajā portālā izteikusi Latvijas Stividorkompāniju asociācija, Pašvaldību savienība, Darba devēju konfederācija, Valsts kanceleja un dažas ministrijas, tajā skaitā arī Ekonomikas. Tās ministrs Viktors Valainis no ZZS Briškena priekšlikumā vienlaikus atzinīgi novērtē domu, ka ostu padomes izraudzīties atklātā konkursā. Taču ostas, viņaprāt, būtu jāpārvalda vienotā modelī, nevis divos.

"Ja mēs nodalām ostu no ekonomiskās zonas, tātad mēs nodalām arī valsti no pašvaldības un ieliekam viņus darboties it kā kopā, bet tomēr katru savā vietā. Tādā gadījumā tev jāsadala ir arī šo ostu īpašumi, kas kuram pieder, jāsadala kredīti, jāpārvērtē manta, jāsadala darbinieki. Tāda procedūra aizņem ļoti daudz laika un arī izmaksās ļoti dārgi. Pēc tam abām šīm institūcijām ir tālāk jāstrādā, un tad jāpierāda šo institūciju spēja, vai viņi vispār spēs sevi uzturēt. Pieļauju ar ļoti augstu varbūtību, – protams, mēs esam pakalkulējuši, kā tas viss varētu izskatīties, – viņi abi varētu kļūt finansiāli apgrūtināti," sprieda Valainis.

Valainis uzskata, ka ostas pārvaldes valde būtu augstākā uzraudzības un pārvaldes institūcija. Valdē būtu pārstāvēti astoņi locekļi – no valsts un pašvaldības pa trim pārstāvjiem un divus izraudzītos komersantu biedrības.

"Mēs vēlreiz izgājām cauri Roterdamai, Amsterdamai, Hamburgai – visiem šiem lielajiem habiem. Nu, skaidrs, nevajag uzdomāt jaunu Ameriku! Pilnveidojam to, kas mums ir," pauda Valainis.

Jautāts, vai Satiksmes ministrijas priekšlikumā saskata risku, ka ZZS var kaut kā zaudēt ietekmi Ventspils ostā, ekonomikas ministrs sacīja: "Savā ziņā tieši otrādi – pastiprinās. Bet tas nav, mēs politiski šos jautājumus vispār nevienā brīdī [neuztveram].

Briškena kunga [piedāvātajā] gadījumā politiski tad ZZS iegūtu pilnu kontroli pār speciālo ekonomisko zonu Ventspils brīvostā."

Taujāts, vai viņu vairāk neinteresē Ventspils osta, Valainis sacīja: "Nē, nu, ja mēs tā pieietu tam jautājumam, tad mēs varam teikt: "Jā, ļoti labi un forši," bet mēs tomēr skatāmies, rēķinām no attīstības viedokļa, kā labāk pašai ostai."

Lai ieviestu Briškena piedāvāto divu līmeņu pārvaldības modeli, paietu gadi, uzskata Valainis, domājot, ka savu variantu varētu ieviest pat šogad. Tiesa, zaļo gaismu vajagot dabūt no pašvaldībām, par kuru atbalstu Valainis nešaubās.

Turpretim Meirāns nesaskatot, ka Valaiņa plānu varētu īstenot tik īsā laikā. "Praktiski tas nozīmētu atgriezties pie tādas iepriekšējās kārtības, kad pašvaldībai bija noteicošā loma. Vai tas ir tas, ko koalīcija grib? Tās sarunas mums ir priekšā."

Satiksmes ministrijas piedāvājums līdzinās pirmajai ostu reformai, ko Saeima pieņēma. Atšķirība – tagad piedāvā ostām saglabāt atvasinātas publiskas personas juridisko statusu. Tas nozīmē, ka loma būtu arī pašvaldībai – secinājis satiksmes eksperts, kādreizējais nozares ministrs un bijušais politiķis Tālis Linkaits, kura laikā reformu izdevās pieņemt.

"Manā laikā man neizdevās pārliecināt koalīcijas partnerus, ka būtu jāveic izmaiņas Liepājas SEZ [Speciālās ekonomiskās zonas] darbībā, un es domāju, ka arī šajā mēģinājumā vajadzētu sākt ar kaut ko mazāku, teiksim, ar Ventspili vai ar Rīgu, vai nu, maksimums, ar divām Latvijas ostām," pauda Linkaits.

Jautāts,  vai vajadzētu izveidot kapitālsabiedrības, bijušais satiksmes ministrs teica: "Es kā ekonomists uzskatu, ka mums nav jāizdomā Latvijā kaut kāds īpašs regulējums. Ir jāpievienojas tam, kā ostas darbojas citās valstīs. Šī vairāk ir tāda ķeksīša pievilkšana. Satiksmes ministrijai bija jānāk ar kādu priekšlikumu, jo uz to spieda Saeima un uz to spiež arī faktiskā situācija, ka jautājums joprojām ir atvērts, bet pati šī koalīcija, kurā ir Zaļo un Zemnieku savienība, kas vienmēr ir bijusi pret jebkādām reformām ostās, es domāju, ka nenonāks pie kādām būtiskām pārmaiņām ostas saimniecībā. Galarezultātā, es domāju, mēs paliksim pie status quo un gaidīsim nākamo valdību, kas būs izlēmīgāka."

Ne Briškena, ne arī Valaiņa pusē nenostājas arī Saeimas lielākā frakcija "Jaunā Vienotība". Tās līderis Edmunds Jurēvics, līdzīgi kā viņa koalīcijas partneri, iestājoties pret ostu politizāciju. Jaunajā modelī lomai būtu jābūt gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem. Tiesa, vispirms vajag uzklausīt abu pušu piedāvājumus, ekspertu vērtējumu un jo īpaši Rīgas domes vadības viedokli – teica Jurēvics.

Savukārt abu ministriju priekšlikumus kā ļoti vispārīgus sauc labas pārvaldības eksperts, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

"Ja mēs veicinām tos OECD principus un pārvaldības principus, tad ir jābūt tiešām skaidrībai, kādā veidā, kurš pieņem lēmumus, kā sadalās šie pienākumi un atbildība starp tādu ikdienas ostu vadību, kas tādās komerctiesībās var būt valdes kompetencē, un arī šo stratēģisko  pārraudzību, manuprāt, nebūtu pareizi dalīt vēl vairāk, teiksim, nodalīt, ka ir kaut kādas lietas, kas attiecībā uz šo ostu pārvaldību būtu veicamas, teiksim, Satiksmes ministrijā. Jo – ja mēs skatāmies to pašu "RB Rail" un vispār "Rail Baltica" projektu, kur šie lēmumu pieņemšanas centri ir vairāki, tad vienā brīdī izsekot, kas tur noticis, ir ļoti, ļoti sarežģīti un grūti. Ja tā nav kapitālsabiedrība, tad attiecīgi ir jāpārnes uz ostu regulējumu pilnīgi visi šie pārvaldības principi," sprieda Grafs.

Lai gan domstarpību vēl ir daudz, Meirāns cer, ka pie vienota redzējuma izdosies nonākt līdz septembra vidum.