Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada 24. februārī simtiem tūkstošiem Ukrainas vīriešu devās aizstāvēt savu zemi, bet miljoniem ukraiņu bēga no kara uz citām valstīm. Tas bija milzīgs ekonomisks trieciens, jo valsts īsā laikā zaudēja ievērojamu daudzumu cilvēku darbspējīgā vecumā.
Ukrainas Nacionālā banka lēš, ka kopš pilna mēroga kara sākuma valstī pieejamais darbaspēks ir sarucis par aptuveni 27%.
Tas visvairāk ir ietekmējis Ukrainas ekonomikai būtisko lauksaimniecības nozari, kur ir par 60% mazāk strādājošo nekā pirms pilna mēroga kara. Savukārt būvniecības nozarē darbaspēks ir samazinājies par aptuveni 30% līdz 40%.
Darbā iekārtošanas aģentūras apgalvo, ka pašlaik Ukrainā ir lielākais brīvu darbavietu skaits kopš kara sākuma. Visvairāk darbinieku ir nepieciešams apkalpojošajā sfērā. Uzņēmumi meklē viesmīļus, pavārus, kurjerus, pārdevējus, kā arī fiziska darba veicējus un rūpnīcu darbiniekus.
Ukrainas Ekonomikas ministrija šovasar publicēja aptauju, kurā 58% uzņēmumu atbildēja, ka tiem galvenās rūpes sagādā strādājošo trūkums.
Papildus vairāk nekā 6 miljoniem cilvēku, kuri kara laikā ir pametuši Ukrainu, liels skaits vīriešu iesaucamā vecumā ir aizgājuši no darba vai ir nodarbināti nelikumīgi, baidoties, ka viņiem var nākties karot. Augstākās radas Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs Dmitro Nataļuhs izdevumam "The Financial Times" sacīja, ka aptuveni 800 tūkstoši ukraiņu vīriešu ir nogājuši pagrīdē.
Apzinoties, ka karš tik drīz varētu nebeigties, Ukrainas parlaments maijā pieņēma jaunu mobilizācijas likumu, lai papildinātu bruņotos spēkus ar jauniem karavīriem, kuri nomainītu frontē ilgstoši karojušos. Likums paredz stingrāk uzskaitīt vīriešus, kuri ir iesaucamā vecumā. Šī iemesla dēļ daudzi vīrieši izvēlas strādāt nelikumīgi, lai darba devējiem nebūtu jāuzrāda informācija par viņiem.
Kijivas Ekonomikas skolas rektors Timofijs Briks sacīja, ka pašreizējā situācijā valdībai ir sarežģīti apmierināt milzīgo vajadzību pēc kaujasspējīgiem karavīriem un samazināt darbaroku trūkumu.
"Ukrainas sabiedrībā par to daudz diskutē, jo, no vienas puses, visi saprot, ka mums ir vajadzīgi cilvēki, kas dien armijā, citādi mēs šo karu zaudēsim. Taču tikpat saprotami ir arī tas, ka mums ir vajadzīga ekonomika, mums ir vajadzīga nauda, mums ir jāražo preces, lai uzvarētu šajā karā. Šajās diskusijās nav vienkāršu atbilžu," Briks sacīja raidsabiedrībai NPR.
Personāla atlases speciāliste Lesija Primakova norādīja, ka darba devējiem nāksies pielāgoties apstākļiem.
"No vienas puses, šai krīzei ir negatīva ietekme. No otras puses, ir pozitīvs efekts, jo var nodarbināt vairāk sieviešu, kā arī cilvēkus ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkus," Primakova sacīja sarunā ar raidsabiedrību "Voice of America".
Tieši sievietes ir tās, kas visbiežāk aizpilda brīvās vakances. Ja pirms kara ogļraktuvēs vai tēraudlietuvēs strādājošas sievietes bija retums, tad tagad tā vairs nav.
Dāmas ir gatavas uzņemties arī citus darbus, ko līdz šim pārsvarā veica vīrieši.
Ukrainā ir milzīgs kravas automašīnu šoferu trūkums. Tāpēc ir uzsākta programma, kuras ietvaros šogad plānots apmācīt 300 sievietes vadīt kravas automašīnas. Viena no programmas dalībniecēm ir agronome Jevhēnija Juščenko. "Es domāju, ka tas būs grūti. Visi teica, ka tas ir vīriešu darbs. Bet tas nav nekas sarežģīts. Tas ir stereotips, ka sievietes to nespēj," Jevhenija sacīja telekanālam "Nastojaščeje vremja".
Savukārt Jūlija Vovčenko pirms dažiem gadiem kļuva par elektriķi. "Kad daudzi vīrieši bija devušies karot, parādījās vakances un es dabūju šo darbu. Tas nav tikai palīgdarbs. Jūs strādājat ar tehnoloģijām. Jūs redzat, kā tās uz jums reaģē. Jūs redzat, ka kaut kas nav kārtībā, un salabojat tās," sacīja Vovčenko.
Taču ar sieviešu nodarbināšanu nepietiks, lai aizpildītu trūkstošās vakances. Jau tagad daudzi Ukrainas uzņēmumi meklē darbiniekus ārvalstīs, piemēram, Turcijā.
