Biedrība norādīja, ka vētras radītie postījumi visvairāk ietekmējuši Zemgali – daļā saimniecību puse kartupeļu ražas ir izslīkusi, vagās vēl aizvien stāv ūdens, un atsevišķās vietās Dobelē teju visa raža ir zaudēta. Savukārt citviet Zemgalē pēc lauku apsekošanas pārmērīgs mitrums un puve nav vērojama, jo audzētāji kartupeļus iestādījuši smilšainākā un augstākā vietā.
"Ja kartupeļi ir izmirkuši, tie sāk pūt, kā rezultātā liela daļa vai pat visa raža var aiziet bojā. Tāpat izmirkušos kartupeļus būs apgrūtinoši uzglabāt visu ziemu. Diemžēl kartupeļu audzēšana ir kā laimes spēle – ja ir sausa vasara, paveicas tiem audzētājiem, kas kartupeļus iestāda zemākās vietas, kur ir lielāks mitrums. Taču gados, kad ir daudz nokrišņu, labāki kartupeļi izaug augstākos laukos," skaidroja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Latgalē sausums, Vidzemē situācija stabila
Kamēr audzētāji Zemgalē saskaras ar ražas zaudējumiem nokrišņu dēļ, Latgalē vērojams pretējais – ilgstošs sausums. Saimniecības informē, ka kartupeļi izslīkuši nav, jo lielās lietavas jūlija izskaņā Latgalei gāja secen, tomēr sausuma dēļ arī šeit raža varētu būt mazāka nekā pērn.
Savukārt Vidzemē situācija ir visai stabila – nokrišņi nebija tik spēcīgi, lai nodarītu postījumus.
Kaut gan vietām redzamas pūšanas pazīmes kartupeļu lakstos, audzētāji cer, ka kopējais ražas apjoms būs virs vidējā un ievākto ražu varēs glabāt ilgi.
To gan būs iespējams konstatēt tikai pēc mēneša, kad tiks novāktas tās kartupeļu šķirnes, kas nogatavojas vēlāk.
Tirgū pieaugusi kartupeļu cena
Spēcīgās lietavas ietekmējušas ne tikai ražas apjomus un kvalitāti, bet arī cenu.
Biedrība vērsa uzmanību, ka šobrīd Rīgas tirgos kartupeļu cena ir aptuveni 0,65 eiro par kilogramu attiecībā pret 0,55 eiro pagājušajā gadā.
Šogad kartupeļu cena ir augstāka, taču konkurence – zemāka, jo daļai saimniecību kartupeļi ir izslīkuši.
"Kartupeļu cena ziemā noteikti būs vēl lielāka, jo izteiktā mitruma dēļ daudzviet kartupeļi ir sliktā kvalitātē un, visticamāk, nesaglabāsies pārāk ilgi. Tas nozīmē, ka līdz ziemai kvalitatīvu kartupeļu būs vēl mazāk. Saimniecībām būs jāiegulda papildu darbs, lai kartupeļus vairākkārt pāršķirotu un izlasītu bojātos. Vienlaikus tās ir arī papildu izmaksas par darba spēka piesaisti, elektroenerģiju," sacīja Lazdiņš.
"Zemnieku saeima" arī norādīja, ka apdrošinātājiem vajadzētu izstrādāt piedāvājumu kartupeļu lauku apdrošināšanai pret lietus un sausuma riskiem, jo šobrīd kartupeļus iespējams apdrošināt tikai pret krusas radītajiem postījumiem. "Tas noteikti palīdzētu atvieglot finansiālos zaudējumus, ja daļa ražas laikapstākļu dēļ gājusi bojā," norādīja biedrībā.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra. Vissmagāk bija skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
Pēc stihijas vairāki cietušo un apdrošināto īpašumu saimnieki atklājuši, ka palīdzību nemaz nevar saņemt, jo katrs apdrošinātājs var veidot savu plūdu definīciju. Latvijas Banka atzinusi, ka vētra un plūdi izgaismojuši vairākas nepilnības, un solīja ar apdrošinātājiem šīs problēmas pārrunāt, bet piespiest apdrošinātāju maksāt, ja līgumā tomēr bijusi atruna par izņēmumiem – nevar pat tad, ja plūdu definīcijas izplūdušas.
