Par nezināmas izcelsmes produktiem veikalā raidījumam "4. studija" sūdzējās kāds skatītājs, kā piemēru minot cukuru.
"Ja jau pārdevējs nezina valsti, varbūt nezina arī produkta kvalitāti?" vaicāja skatītājs.
Raidījums veikala plauktā atrada konkrēto cukura paciņu un secināja – uz cenu zīmes rakstīts: "Izcelsmes valsts nav zināma", bet uz paciņas rakstīts – "Ražots Lietuvā".
Kā norādīja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga, Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi vadlīnijas gadījumiem, kad izcelsmes valsts produktam ir dažāda.
"Piemēram, kokakolu var ražot gan Polijā, gan Lietuvā. Līdz ar to var būt dažādas partijas, kas ražotas gan Polijā, gan Lietuvā," skaidroja Grīnberga. "Tāda situācija var būt, ja uzņēmums nav devis līdzi papildu informāciju. Jo marķējumā, saskaņā ar normatīviem, šī informācija ir atbilstoša – drīkst norādīt "Ražots Eiropas Savienībā (ES)".
Saskaņā ar mūsu Ministru kabineta (MK) noteikumiem ES nevar norādīt, jo tā nebūs ražotāja izcelsmes valsts."
Tātad uz produkta marķējuma drīkst norādīt, ka produkts ražots ES vai ārpus ES, bet uz cenu zīmes – nedrīkst.
Vienu cukuru var ražot dažādās valstīs. Konkrētajā gadījumā uzņēmums izvēlas to ražotājvalsti, kas piedāvā zemāko cenu. Bet pircējs šo visu priekšvēsturi nezina un atduras pret zīmi, uz kuras rakstīts – "Valsts: nav ziņu".
Noteikumi par produktu preču zīmēm pieņemti, lai identificētu Krievijā ražotas preces, kas, iespējams, nonāk mūsu veikalu plauktos. Tomēr savā ziņā jaunā cenu zīmju kārtība maldina pircējus, jo patērētājam nerodas droša sajūta, kur tad konkrētais produkts ir ražots.
SIA "Maxima Latvia" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule pastāstīja, ka uzņēmums vērsies ZM ar rosinājumu cenu zīmēs šādos gadījumos norādīt aicinājumu ražotājvalsti skatīt uz iepakojuma. Arī Dupate-Ugule norādīja, ka
vienā veikala plauktā var būt samiksēts produkts no vairākām valstīm, jo iespējamas dažādas preču partijas.
SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite norādīja, ka, lai novērstu pircēju maldināšanu, uzņēmums rosinājis uz cenu zīmes izcelsmi atzīmēt korektāk, norādot, vai tas ražots ES vai ārpus ES. Bite atzīmēja, ka viens no šajā ziņā problemātiskajiem produktiem ir arī tēja, kuras sastāvs var būt ražots dažādās valstīs.
"To var ievākt Indonēzijā, to var ievākt Ķīnā. Tālāk var pievienot citu tējas šķirni citā valstī. Gala rezultātā tā atnāk līdz mūsu veikala plauktiem. Taču šajā gadījumā mēs nedrīkstam norādīt šo izcelsmes valsti un mums šajā cenu zīmē pēc šī brīža MK noteikumiem jāuzrāda, ka valsts nav zināma," skaidroja Bite.
PVD atzina, ka šajā gadījumā tā varētu būt maldināšana, jo netiek norādīta informācija par ražošanas valsti.
Tikmēr Zemkopības ministrija, kas rosinājusi izmaiņas cenu zīmju dizainā un saturā, skaidroja, ka nekas būtiski nav mainījies – iespējams, esam kļuvuši mazliet vērīgāki un sākuši vairāk lasīt to, kas rakstīts uz cenu zīmēm.
"Pircējs netiek maldināts – Eiropas normatīvie akti šobrīd nosaka to, ka marķējumā ir jānorāda tas uzņēmējs, kas atbild par marķējumā norādīto informāciju. Līdz ar to ne vienmēr ir jānorāda ražotājs, kurš ir saražojis šo produktu," skaidroja ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare. "Šī informācija ir bijusi tāda pieejama jau visu laiku, kopš esam ES, tikai mums laikam ir gājis nelabi ar to lasīšanu, ar to informācijas iegūšanu marķējumā."
ZM uzsvēra, ka vienīgā izmaiņa šobrīd ir pienākums tirgotājiem uz cenu zīmēm izcelt izcelsmes valsti. "Ja viņas nav, tad ir jānorāda, ka nav ziņu. Viņiem ir uzlikts šis papildu slogs – izcelt ražotāju uz cenu zīmes vai pie pārtikas produkta," sacīja Ugare.
KONTEKSTS:
Saeima aprīlī grozīja likumu, nosakot, ka pārtikas tirdzniecības vietās cenu zīmēs vai pie tām no 1. septembra būs jānorāda valsts, kurā prece ir ražota, bet precīzā kārtība, kā to darīt, bija jāpieņem valdībai.
Ar ierosinājumu pie pārtikas cenu zīmēm veikalos likt produkta izcelsmes valstu karodziņus, tādējādi skaidrāk norādot, no kurienes nāk attiecīgais produkts, sākotnēji nāca zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Taču ieceri kritizēja uzņēmēji un tirgotāji, norādot, ka tas būs nesamērīgs slogs, un apšaubot, ka iedzīvotāji atpazīs visu valstu karogus. Pēc debatēm komisijā deputāti nolēma ieceri precizēt, ļaujot norādīt ražošanas valsti arī rakstveidā.
