Šie pasākumi iekļauti 2021. gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas nu atjaunots jau otro reizi. Turpinot memoranda darbību, parakstītāji vienojās:
- līdz 2025. gada 1. janvārim saglabāt bankomātu tīklu, kas iezīmēts memoranda pielikumā un atrodams Latvijas Bankas tīmekļvietnē "bank.lv", ar papildu ierobežojumu Rīgā noņemt ne vairāk par 5% jeb 17 bankomātiem, kā arī tikpat lielu skaitu bankomātu no Rīgas pārvietot uz teritorijām ārpus Rīgas;
- nodrošināt, ka ir vismaz viens bankomāts katrā novada centrā;
- nodrošināt, ka tiek saglabāts pašlaik noteiktais kritisko bankomātu skaits (99), kuri krīzes gadījumā ar skaidro naudu tiek apgādāti vispirms;
- uzturot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā, nodrošinot skaidrās naudas pieejamību 99% Latvijas iedzīvotāju;
- noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs (katru dienu vismaz 12 stundu).
Latvijas Bankā norādīja, ka skaidrā nauda saglabā savu lomu ikdienas norēķinos. Tā līdzās bezskaidrās naudas norēķiniem ir papildu ekonomiskās drošības elements pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.
Eiropas Savienības (ES) un Latvijas tiesību akti nepārprotami nosaka, ka skaidrā nauda turpinās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, kam noteikti atsevišķi izmantošanas ierobežojumi, kuri ieviesti ēnu ekonomikas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites mazināšanai. ES līmenī tiek izstrādāti tiesību akti, kas papildus nacionālajām iniciatīvām stiprinās skaidrās naudas lomu visā eirozonā.
Latvijā šobrīd galvenais rīks skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem ir bankomāti, no kuriem iespējams izņemt eiro banknotes, norādīja centrālajā bankā.
Memoranda parakstīšanas brīdī 2021. gadā Latvijā bija 902 bankomāti (894 no tiem uzturēja memoranda dalībnieki).
Divu gadu laikā to skaits ir samazinājies tikai par 1,7%, un 2023. gada novembra vidū Latvijā ir 887 bankomāti (882 no tiem uztur memoranda dalībnieki).
Atjaunotais memorands paredz, ka 2024. gada 1. pusgadā tā dalībnieku bankomātu skaits valstī samazināsies par 3,3% – līdz 853.
Lielākā daļa no tiem atrodas Rīgā. Tas pamatā ir saistīts ar viena tirgus dalībnieka lūgumu (ņemot vērā tā ārpakalpojuma sniedzēja prasības un izmaksu pieauguma spiedienu) efektivizēt bankomātu atrašanās vietas, skaidroja Latvijas Bankā.
Memorands paredz arī papildu ierobežojumu visiem memoranda dalībniekiem Rīgā demontēt ne vairāk par 5% jeb 17 bankomātiem, kā arī iespēju tikpat lielu skaitu bankomātu no Rīgas pārvietot uz teritorijām ārpus galvaspilsētas.
Lai segtu uzturēšanas maksu, katram bankomātam būtu ik mēnesi jānopelna no 700 līdz 1000 eiro no darījumiem ar komisijas maksu. Aptuveni puse no bankomātiem nozīmē zaudējumus, sacīja Finanšu nozares asociācijā. Latvijas Bankā norādīja, ka noslēgtais memorands esot kā džentelmeņu rokas spiediens, ka visi turpinās uzturēt bankomātus. Ilgtermiņā gan nepieciešami citi risinājumi. Arī šādi rokas spiedieni starp konkurējošām bankām nav ideāli.
"Protams viss ir labi, kamēr ir labi un mēs varam šādi vienoties. Bet to pierāda citu valstu pieredze tepat Eiropā, ka normatīvais regulējums ir vislabākais, visefektīvākais un visskaidrākais,"
skaidroja Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.
"Arī Konkurences padome savā saskaņojuma viedoklī norādīja, ka šis risinājums nedrīkst būt ilgtermiņa. Tomēr mēs esam konkurenti un šis memorands nozīmē zināmu sadarbību. Patērētāju interesēs, bet zināmu sadarbību," piebilda Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars.
Latvijas Banka apņēmusies iniciēt likuma izmaiņas, kas noteiktu par pienākumu bankām uzturēt bankomātus, lai skaidras naudas pieejamība tiktu nodrošināta visā valstī
Tagad Latvijas Banka gatavo likumprojektu, kas noteiktu cik tālu bankomāts drīkst atrasties no apdzīvotas vietas, bankomātu skaitu uz klientu skaitu reģionā, pieejamības laiku un arī obligāta prasība ļaut izņemt noteiktu summu naudas bez komisijas maksas.
Vienlaikus, ņemot vērā finanšu pakalpojumu, t. sk. skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas, lomu potenciālā apdraudējuma vai krīzes situācijā, valstī ir noteikts kritisko finanšu pakalpojumu loks. Viens no šādiem kritiskajiem pakalpojumiem ir skaidrās naudas maksājumi.
Lai nodrošinātu skaidrās naudas kā kritiskā finanšu pakalpojuma pieejamību, šobrīd valstī ir izveidots 99 kritisko bankomātu tīkls, kas krīžu gadījumā ar skaidro naudu tiek apgādāts vispirms.
Kritisko finanšu pakalpojumu regulējumā, kas tika aktualizēts šā gada oktobrī, noteiktas papildu prasības šiem bankomātiem, lai nodrošinātu to darbību elektroapgādes un datu pārraides pakalpojumu nepieejamības gadījumā (šīs prasības ieviešanai ir noteikts pārejas periods līdz 2025. gada 1. janvārim). Memoranda parakstītāji vienojušies, ka kritisko bankomātu skaits valstī netiks samazināts vismaz līdz 2025. gada 1. janvārim.
"Digitālā attīstība pēdējos gados ir īpaši strauja un, lai Latvija stiprinātu savu starptautisko konkurētspēju, nākotnē būs vēl straujāka, tomēr arī skaidrās naudas apritei ir sava vieta tautsaimniecībā, lai nodrošinātu tās izmantošanu ikdienas vajadzībām samērīgos apjomos atbilstoši banku klientu nepieciešamībām. Asociācijā iepriekš apstiprinātie sadarbības pamatprincipi skaidrās naudas pieejamībai ir iekļauti memorandā. Turpmāk jāpievēršas skaidrojošajam darbam, informācijas pieejamībai un banku risinājumu savietojamībai, lai nodrošinātu banku un citu finanšu pakalpojumu sniedzēju piedāvāto pakalpojumu pastāvīgu modernizāciju, eksportspēju, kā arī godīgu konkurenci, ierobežotu nelegālās naudas apriti un mazinātu ēnu ekonomiku," uzsvēra Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
"Kopš memoranda noslēgšanas 2021. gada rudenī ir būtiski mainījusies ģeopolitiskā situācija, izvirzot papildu prasības finanšu pakalpojumu, t. sk. skaidrās naudas, pieejamībai. Skaidrā nauda ir viens no ekonomiskās drošības stūrakmeņiem un ir iekļauta dažādos valsts risku scenārijos," norādīja Blūms.
