"Stenders": Jāstiprina pozīcijas Eiropas tirgū
"Stenders" visu savu produkciju ražo Latvijā, bet lielāko daļu eksportē. Lielākais eksporta tirgus ir Ķīna, pērn sākuši aktīvi strādāt Tuvajos Austrumos – Sauda Arābijā un Jordānijā. Eiropa kļūst par stratēģisko attīstības tirgu, un tāpēc esot jāstiprina savas pozīcijas. Rietumeiropā "Stenderam " vēl nav savu veikalu.
"Vācijā būs pirmais veikals pie Frankfurtes, ko drīz vērsim vaļā. Vācija ir pietiekami sarežģīts tirgus. Tas ir konservatīvs tirgus, bet tajā pašā laikā mēs saprotam – ja iegūsim Vācijas pircēju labvēlību, tas ir ļoti labs tirgus attīstībai un ļoti labs tirgus, ko likt par piemēru citām valstīm.
Ja ir izdevies biznesu attīstīt Vācijā, tā ir laba atsauksme, lai attīstītos tālāk," uzskata "Stenders" vadītāja Kristīne Grapmane.
Taujāta par veikalu attīstību un e-komerciju, Grapmane neslēpj, ka situācija mainās: "E-veikali joprojām attīstās, tomēr saistībā gan ar iepriekšējo kovida periodu, kad e-komercija attīstījās gana strauji arī kosmētikas industrijā, šobrīd redzam, ka patērētāju ieradumi mainās un liela daļa pārslēdzas atpakaļ uz fiziskajiem veikaliem."
Tieši jaunu veikalu atvēršana ļautu uzņēmumam ieiet jaunos tirgos. "Stenders" lielākais eksporta tirgus ir Ķīna, un pašlaik tas savu produkciju tirgo vairāk nekā 30 valstīs.
"Madara Cosmetics": Strauji aug globālie tiešsaistes klienti
Arī nozares flagmanim "Madara Cosmetics" gads sācies labi – uzņēmums turpina augt virs industrijas vidējā rādītāja. Trīs ceturtdaļas jeb 75% no saražotā uzņēmums realizē ārpus Latvijas, un šī dinamika turpina augt. Lielākais tirgus ir Somija, bet nupat tam pievienojusies arī Francija un Vācija. Pērn par 50% pieaudzis Čehijas tirgus.
"Ļoti strauji aug globālie tiešsaistes klienti kā, piemēram, "Zalando". Mūsu stratēģija, kas attiecas uz fizisko mazumtirdzniecību, ir noteikti iet ar sadarbības partneriem – vai nu tās ir ķēdes, vai neatkarīgie mazie veikaliņi, vai aptieku tīkli, kā Francijā, kur redzam labu vilkmi aptiekās, bet
mēs nefokusēsimies uz fiziskiem veikaliem. Visās eksporta valstīs attīstām savu e-komercijas veikalu," stāsta "Madara Cosmetics" izpilddirektore Gunta Šulte.
Vaicāta, kā industriju ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā, Šulte atzina – šogad uzņēmums to vairāk izjūtot pastarpināti: "Neizjūtam pārrāvumus ķēdēs, iepakojuma vai izejmateriālu piegādēs, bet cenu līmeņi nav nokritušies pirmskara līmenī. Inflācija ir gan uz iepakojumu, gan izejmateriāliem, tāpat ietekmē makroekonomiskās tendences, jo mēs neesam izņēmums, mūs ietekmē darbaspēks, algas auga gan pagājušajā gadā, gan turpinās augt arī šogad, un tas mūs ietekmē kā ražojošu uzņēmumu."
Asociācijas vadītāja: Eksporta pieaugums par 9% – izcils sasniegums
Kosmētikas ražotāji eksportē 90% produkcijas, un Eiropas Savienības tirgus tiem ir ļoti svarīgs, vērtē Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude.
"Pagājušā gada sasniegums, kad eksports pieauga par 9%, ir izcils. Pamatā ir inovācijas, mērķtiecīgāka tehnoloģiju lietošana. Mēs esam optimisma pilni, priecājamies, ka kosmētikā atgriežas manuālās procedūras, šis [ir] cilvēciskais faktors paralēli moderno tehnoloģiju lietošanai," viņa norāda.
Pērn nozares eksporta vērtība sasniedza 72 miljonus eiro. Lai arī ārējā ekonomiskā vide, tostarp recesija Eiropā, kosmētikas ražotājiem nav pateicīga, tomēr uzņēmumi aktīvi pārvar izaicinājumus.
