ĪSUMĀ:
- Talsu novadā šogad budžeta izdevumi par vairākiem miljoniem pārsniedz ieņēmumus.
- Mērs: Izdevumu samazināšana diemžēl skars ikvienu – gan iedzīvotājus, gan darbiniekus.
- Papildu palīdzība būs arī valsts piedāvātais budžeta un finanšu vadības kredīts.
- Valsts piešķirs 2 vai vairāk miljonus eiro, bet nākamajos gados būs jāsabalansē budžets.
- Budžeta problēmas ir vairākās vietvarās, to ietekmē vairāku faktoru kopums.
- Pašvaldību pārstāvji šo problēmu loku plānojuši apspriest arī ar Valsts prezidentu.
- Arī Saeimas komisija sprieda par pašvaldību budžetu uzraudzību, apņemas sekot līdzi situācijai Talsos.
Talsu novada budžetā šogad trūks vairāku miljonu eiro
Šomēnes kļuva zināms, ka Talsu novada pašvaldības 2024. gada budžetā izdevumi par vairākiem miljoniem eiro pārsniedz ieņēmumus. Budžeta līdzsvarošanai šogad plāno par 25% samazināt darbinieku skaitu, par 10% samazināt algas un mazināt pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas.
Problēmas samilza, kad pašvaldības izdevumos par 5 miljoniem eiro pieauga darbinieku atlīdzībai nepieciešamā summa. Tas saistīts ar pagājušajā gadā apstiprināto pašvaldības darbinieku atalgojuma pieaugumu, pašvaldībā strādājošo skaita pieaugumu par 100 darbiniekiem un Latvijā pieaugušo minimālo algu.
Šos procesus vajadzēja risināt lēnāk, tagad atzīst nesen apstiprinātais Talsu novada domes priekšsēdētājs Andis Āboliņš no Latvijas Zaļās partijas.
"Izdevumu samazināšana diemžēl skars ikvienu – gan Talsu novada iedzīvotājus, gan Talsu novada pašvaldības darbiniekus," sacīja mērs.
"Pašvaldība ik gadu nodrošinājusi līdzfinansējumu dažādām aktivitātēm – daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanai, vēsturisko ēku atjaunošanai, uzņēmējdarbības attīstīšanai, energoefektivitātes pasākumiem, kultūras un tūrisma projektu idejām. Tāpat bijušas stipendijas jaunajiem pedagogiem un ārstiem. Līdz šim pašvaldība papildu valsts apmaksātajām brīvpusdienām nodrošināja pusdienu apmaksu sešus gadus veciem bērniem un 5.–7. klašu skolēniem.
Šogad šos atbalsta pasākumus nespēsim sniegt," atzina Āboliņš.
Papildu palīdzība – valsts piedāvātais budžeta un finanšu vadības kredīts
Lai šos pasākumus atkal varētu nodrošināt nākamgad, notiks darbinieku atlaišana un atalgojuma mazināšana, vienlaikus sekojot, lai pašvaldība varētu arī šo krīzes risinājumu laikā nodrošināt savas pamatfunkcijas.
Papildu palīdzība būs arī valsts piedāvātais budžeta un finanšu vadības kredīts.
To Talsu novada dome varēs saņemt, taču, nepieļaujot par ienākumiem lielākus tēriņus turpmākajos gados, norādīja Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre.
"Divi miljoni vai vairāk – resursus mēs atradīsim, nav runas par to. Visiem tiem, kuri vēlas saņemt budžeta un finanšu vadības kredītu, ir vajadzīgs plāns, kā sabalansēt 2025. un 2026. gadu. Ja šie izdevumi ir uzturēšanai, rēķināmies, ka šī summa un atdodamā summa ir tas, par cik pašvaldībai izdevumi būs jāsamazina," skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve.
Komisāre jau otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka valsts kredītu "galu savilkšanai" varētu izmantot arī Balvu, Gulbenes, Līvānu un Valkas novadu pašvaldības. Problēmas ar funkciju izpildi un budžeta sabalansēšanu šogad ir visām pašvaldībām, arī tām, kas spēja budžetu sabalansēt un nelūgs kredītus, to savukārt atzina Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Kā šāda situācija pašvaldību budžetos ir izveidojusies?
Budžeta problēmas vietvarām radās dažādu faktoru ietekmē. Ik gadu pašvaldības sūkstās, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu pirms trīs gadiem pašvaldībām samazināja no 80% uz 75%. Šī samazinājuma kompensēšanai valsts piešķīra speciālu dotāciju, taču tā pašlaik ir sarukusi.
Pērn rudenī papildu miljonus novirzīja lielākajās grūtībās nonākušajām pašvaldībām.
Tāpat šajā gadā vietvarām nākuši klāt jauni uzdevumi bez papildu finansējuma – jābūt pašvaldības policijai, jānodrošina atskurbtuves. Arī bērnu ārpusģimenes aprūpe ir uz pašvaldību pleciem. Un tam papildus – jau Talsu novada situācija ar nepieciešamību palielināt atalgojumu, kā arī sociālos pabalstus. Strauji auguši arī procentu maksājumi par Valsts kases izsniegtajiem aizdevumiem.
Jaunnedēļ pašvaldību pārstāvji šo problēmu loku plānojuši apspriest arī ar Valsts prezidentu.
Saeimas komisija spriež par pašvaldību budžetu uzraudzību
Par situāciju sprieda arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ("Jaunā Vienotība") pēc trešdienas sēdes norādīja, ka atbildīgajām ministrijām būtu vairāk jākontrolē pašvaldību budžetu pieņemšana. Tas ļautu laikus pamanīt iespējamus finanšu riskus un no tiem izvairīties.
Kristovskis pieļāva, ka Talsos bijuši pārāk optimistiski lēmumi.
Budžeta izstrāde pašvaldībās mudina domāt, vai šis process ir pareizi uzraudzīts, komisijas sēdē norādīja arī deputāts Māris Sprindžuks no "Apvienotā saraksta".
"Tomēr pašvaldību pārraudzība un Satversmes ievērošana tajā, ka deputāti redz un vada budžetu, īsti nenotiek. Uz ko es velku? Vai nevajadzētu pašvaldību pārraudzību tomēr likt vienās rokās? Paskatīsimies citu Eiropas valstu pieredzi – pašvaldību pārraudzība parasti ir vienās rokās, tās nav divas ministrijas, divas galvas, kas redz tikai daļu no laukuma," sacīja Sprindžuks.
Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") norādīja, ka galvenie iemesli vairāku pašvaldību grūtībām ir augusī kredītprocentu likme un minimālās algas palielinājums, līdz ar to – arī citu algu pacelšana.
"Tās naudas ir tik daudz, cik ir. Būtu labāk valstī un mainītos valsts ekonomiskā situācija, būtu labāk pašvaldībām. Neviena atsevišķa pašvaldība atsevišķu savu naudu nedrukā, un šeit vajadzētu skatīties uz kopējo situāciju," aicināja Burovs.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti apņēmušies sekot Talsu novada budžeta procesam šogad, norādīja Burovs.
"Paskatīsimies, kā jūs strādājat un kāds ir rezultāts. Varbūt tad, kad pašvaldība sāk domāt par 2025. gada budžetu, varam atbraukt pie jums," sacīja komisijas vadītājs.
