Atbilstoši Latvijas Bankas apkopotajai informācijai pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem pagājušajā gadā kopējais neto aktīvu apjoms samazinājās un ieguldījumu ienesīguma rādītāji kritās.
Tie sasniedza vidēji –14,1%. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem šajā laikā ir iespēja pensionēties, 2. līmeņa uzkrājums un attiecīgi arī pensijas apjoms ir mazāks.
Iedarbīgu īstermiņa risinājumu šai problēmai nav, atzina Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks: "Viena no iespējām cilvēkam, protams, šobrīd ir atlikt pensionēšanos. Tomēr daļa cilvēku, kuriem pensijas ir mazas, ienākums ir svarīgs un šī opcija nedarbojas. Cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem iespēja ir atlikt pensionēšanos gan 1., gan 2. līmenī. Mēs tiešām domājam par to, kā vidējā termiņā šo izmaksas fāzi pilnveidot vai uzlabot, bet tūlītējs risinājums ir pensionēšanās atlikšana."
Uzkrājumu negatīvo bilanci veicinājuši globālie notikumi, ieskaitot kovida krīzi un Krievijas sākto karu pret Ukrainu, un strauji celtās procentu likmes. Vislielākos zaudējumus pērn cietuši tieši tā saucamie konservatīvie plāni, kas veidoti uzkrājumu saglabāšanai bez augsta riska par līdzekļu ieguldīšanu akciju tirgos.
Problēmas risināšanai ar piedāvājumu klajā nākusi Finanšu nozaru asociācija kopā ar Valsts apdrošinātāju asociāciju.
Priekšlikums paredz arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpināt daļas uzkrātā pensijas kapitāla tālāku ieguldīšanu finanšu tirgos.
Tas ļautu palielināt jau uzkrāto summu un uzlabotu pensionāru materiālo stāvokli. Spēkā esošais regulējums Latvijā neparedz iespēju turpināt pensijas kapitāla uzkrāšanu un palielināšanu pēc pensijas vecuma sasniegšanas.
Atzinīgi šādu pieeju vērtēja arī Latvijas bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure: "Patiešām būtu jāpavērtē iespēja neizņemt visu naudu vai 2. pensiju līmeni un nepārdot fondu daļas vienā dienā – pensionējoties. Gan Lietuvā, gan Igaunijā šī iespēja ir vilinoša. Tiesa gan, te būtu jāvērtē pensijas apjoms, no kura tādu piedāvājumu varētu likt galdā tiem, kam ir tās mazās pensijas vai ļoti nelieli uzkrājumi."
Atbildīgo Saeimas komisiju deputāti vienojās turpināt izvērtēt šo finanšu nozares piedāvājumu un ar to saistītās izmaiņas likumos.
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis Latvijas Radio intervijā norādīja, ka ir jārēķinās, ka izmaiņas pensiju 2. līmenī notiks vienmēr, ņemot vērā ekonomikas cikliskumu, un tas ir neizbēgami, tāpēc ir būtiski sekot savam pensiju līmeņa stāvoklim īpaši pirms pensionēšanās.
KONTEKSTS:
2022. gads valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī ir noslēdzies ar kopējo uzkrājumu apjomu 5,7 miljardu eiro apmērā. Ieguldījumu ienesīguma rādītāji pagājušajā gadā kritās, sasniedzot vidēji -14,1%.
