AS "Norplast Piemare ir EnTEC Group" ir uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu, kas Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu. Nākotnē Liepājā plānots nodarbināt aptuveni 50 cilvēkus.
Liepājā top vairākas jaunas rūpnīcas
Svinīgi tika ieguldīta laika kapsula jaunajā būvniecības objektā, klātesot uzņēmējiem un pašvaldības vadībai. Jaunās rūpnīcas angāra būvniecība uzticēta Liepājas uzņēmumam "UPTK".
"Otrpus kanālam var redzēt veselu strīpu, cik daudz noliktavu esam sabūvējuši – graudu noliktavas, tikko pabeigts ūdens eksporta terminālis, arī Karostā esam rūpnīcas būvējuši, tikko pagājušā nedēļā Karostā palaista jaunā rūpnīca, kur ražos proteīnu, tas arī ir mūsu objekts," uzņēmuma direktors Zigurds Kirhners uzskaitīja vairākus projektus, kas īstenoti Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā un ostā jau no 2010. gada.
Var salīdzināt ar sēnēm pēc lietus, – tā šobrīd ir zināmā mērā sakritība, ka vienlaikus tiek uzsākti vai pabeigti vairāki rūpnīcu projekti.
Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā atklātas 24 rūpnīcas.
"Šobrīd top zivju pārstrādes uzņēmums "Syfud" – liela investīcija vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā, kanāla otrā pusē arī ostas teritorijā, tagad "Norplast Piemare" projekts, "AE Partner" tikko iedūra lāpstu zemē, projektēšanā ir vēl vairāki, drīz "Jensen Metal" sāks Karostā būvēt trešo rūpnīcu. Tikko palaidām proteīna ražotni. Tā ir sakritis, ka jūnijs ir bijis ražīgs," atzina Hmieļevskis.
Liepājas ostā vēl ir kapacitāte līdzīgu lielgabarīta kravu projektu īstenošanai
Runājot par jaunāko objektu un projektu, ko ostas teritorijā īsteno uzņēmums "Norplast Piemare", kas ražos lielgabarīta kravas naftas nozarei, atrašanās vieta ir īpaši būtiska, jo ražotne tiek būvēta pie pašas piestātnes.
"Liepājā šāds projekts būs pirmais, ir vairākas rūpnīcas, ražošanas ostas teritorijā notiek, taču tās nav saistītas ar enerģētiku. Pasaulē tas ir ļoti izplatīti enerģētikā lielgabarīta konstrukcijām, ka tās atrodas ostas teritorijās, kad nepieciešami transportēšanas risinājumi, kas nav autoceļš," stāstīja Uldis Hmieļevskis.
Viņš sprieda, ka Liepājas ostā vēl ir kapacitāte līdzīgu projektu īstenošanai, kas saistāmi tieši ar lielgabarīta kravām, minot arī iecerēto vēja parku atbalsta punktu.
"Mums ostā ir kapacitāte, šī gada sākumā esam noslēguši līgumu ar Nīderlandes kompāniju "Wan Ord", kas plāno Liepājas ostā izbūvēt jaunu infrastruktūru, jaunas piestātnes tieši enerģētikas jomai, atkrastes vēja parku būvniecībai un ražošanai, kas ir saistīti ar vēja parkiem nepieciešamajām komplektējošām sastāvdaļām – masti, spārni, ģeneratori un citi," atklāja Hmieļevskis.
Liepāja izvēlēta ostas un SEZ dēļ
Pirms trīs gadiem norvēģu investori iegādājās Liepājas uzņēmumu "Piemare", šobrīd jau notikusi tālāka projekta virzība, skaidroja "Norplast Piemare" valdes loceklis Gatis Ginters.
"Jau ir beigu fāzē uzbūvēta noliktava, ko drīz nodosim ekspluatācijā, un ražošanas ēka tiek šobrīd būvēta. Plānots, ka mēs būvniecību noslēgsim šī gada beigās, nākamā gada sākumā ar pilnu jaudu jau Liepājā ražosim stiklšķiedras kompozīta materiāla vākus naftas nozarei. Esam pieņēmuši pirmos darbiniekus, lai viņus apmācītu Saldū. Viņi mācās, lai varētu apgūt produkcijas rašanos no nulles līdz gala produktam nosūtīšanai no Liepājas," stāstīja Gatis Ginters.
"Entec Group" pārstāvis, uzņēmumu grupas direktors Hovards Honess Latvijas Radio skaidroja Liepājas ostas izvēli šāda projekta īstenošanai: "Ir vairāki iemesli. Galvenais – tā ir piestātne un piekļuve jūrai pa taisno no ražotnes. Otrs iemesls, ir svarīgi atrasties Speciālajā ekonomiskajā zonā, jo iepērkam produkciju no visas pasaules un arī sūtām produkciju uz visu pasauli, tāpēc tās priekšrocības mums ir ļoti būtiskas."
Norvēģijas kompānija savu produkciju lielākoties realizē Eiropā, taču saražotais tiek eksportēts uz Japānu, Tuvajiem Austrumiem, ASV un citām vietām pasaulē. Kompānijas apgrozījums gadā pārsniedz 60 miljonus eiro. Liepājas ražotnē plānots ieguldīt aptuveni 2,5 miljonus eiro.
