ĪSUMĀ:
- Eiropas Savienībā aizliegts mangāna rūdas tranzīts uz Krieviju.
- Pērn tranzītā Latviju šķērsoja aptuveni miljons tonnu mangāna rūdas.
- Latvijas stividorkompānijas mangāna rūdas kravas mēģinās aizstāt ar kravām no Centrālāzijas.
- Par zaudējumiem, ko sankcijas atstās uz Latvijas transporta nozari, aplēšu nav.
- "Latvijas dzelzceļš" pilnībā kompensēt kravu apjomus nevarēs; grasās pieprasīt līdzfinansējumu no valsts.
Jautājums par mangāna rūdas tranzītu aktualizējās šī gada pavasarī, kad sabiedrība uzzināja – tieši Latvijas un Igaunijas ostas kļūst par galvenajiem vārtiem precei, no kuras ražotā tērauda Krievijā top ieroču stobri, bruņumašīnas un kāpurķēdes.
Pēc Latvijas Televīzijas lūguma muitas apkopotā statistika liecina, ka mangāna rūdas eksporta un tranzīta apjomi ir būtiski kāpuši kopš kara sākuma Ukrainā.
Pērn tranzītā Latviju šķērsoja miljons tonnu, ievests – apmēram pusmiljons tonnu, izvests – nedaudz mazāk. Turklāt pirms tam Latvijā mangāna rūdu neieveda.
Būtiski pieminēt, ka arī šogad pat pēc izskanējušām ziņām mangāna rūdas plūsmas apsīka, bet ne galīgi pārtrūka. Tagad arī šī prece iekļauta sankciju sarakstā, un pārvadātājiem ir dots mēnesis, lai tiktu no šīm kravām vaļā.
Stividori lūkojas Centrālāzijas virzienā
Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis norādīja, ka stividori skatās Eiropas Savienības un Centrālāzijas virzienos:
"Mēs nekādā veidā atsevišķi nevērtējam šo kravu, ne konkrētās kravas apjomus vai vērtību. Bet mēs vērtējam to, ka, lai šādu kravu aizvietotu, mums ir jāatrod alternatīva – pusotrs līdz divi miljoni tonnu gadā. Līdz ar to mēs skatāmies Eiropas Savienības virzienā, mēs skatāmies Centrālāzijas virzienā, kur ir kravas, ar ko mēs varam strādāt, un kur Eiropas Savienība arī atbalsta, lai mēs strādātu. Mēs, protams, skatīsimies, vai mums izdosies kaut ko pārkraut arī no Ukrainas šajā sezonā."
No Centrālāzijas tie varētu būt dažādi metāla izstrādājumi, kas nav sankcionēti un kurus var pārvadāt cauri Krievijai, norādīja Kasalis.
Par zaudējumiem aplēšu nav
Kādi varētu būt zaudējumi transporta nozarei, aplēšu nav ne Ekonomikas, ne Satiksmes ministrijai. Pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (Zaļo un Zemnieku savienība) teiktā,
ja mangāna rūdas tranzītu aizliegtu tikai Latvija, tad zaudējumi būtu lēšami vairāku miljonu apmērā, savukārt viens lēmums visā Eiropā mūsu konkurētspēju ietekmēšot minimāli.
Taču sadarbībā ar Satiksmes ministriju šobrīd strādā pie jauniem atbalsta mehānismiem ostu darbībā.
"Šim mēs pastāvīgi sekosim līdzi, vērosim, būs vai nebūs nepieciešama kāda palīdzība no valsts puses kādai no ostām gadījumā, ja šīs ostu maksas nespēs segt tekošos izdevumus," sacīja Valainis.
Katrā ziņā ostām valsts atbalsts, ja arī būs vajadzīgs, tad noteikti ne tik liels, kā "Latvijas dzelzceļam", minēja Valainis.
"Latvijas dzelzceļš" gatavo finansējuma pieprasījumu valdībai
LDz dati liecina, ka uzņēmuma meitas kompānija "LDZ Cargo" pērn pārvadāja 1,4 miljonus tonnu mangāna rūdas.
Un arī šogad, lai gan daudz mazākos apjomos, pa dzelzceļu ik mēnesi šīs kravas turpināja plūst. Piemēram, šomēnes tika pārvests 86 000 tonnu.
Kravu apjomu samazinājumu LDz daļēji aizstāj ar jaunām kravu grupām, tomēr pilnībā kompensēt sarūkošos kravu apjomus nespēj, norādīja LDz pārstāve Agnese Līcīte:
"Vērojot šīs tendences, tās sekas, protams, būs tādas, ka joprojām LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai būs nepieciešams valsts finansējums. Jā, pēdējos gados ir lūgta nauda valdībai, lai nodrošinātu uzņēmuma finanšu līdzsvaru."
Valdībā ir iesniegts dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.–2027. gadam, kurā reālākais scenārijs paredz, ka finanšu līdzsvara nodrošināšanai par pērno gadu no valsts uzņēmumam būtu nepieciešami 32 miljoni eiro, bet par šo gadu – 12 miljoni. Par šo finansējumu valdība varētu lemt gada nogalē.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Starp stividoriem, kas nodarbojas ar Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas pārkraušanu, ir arī tādi, kuru īpašnieku saites ved uz ekspremjera Andra Šķēles un politiķa Aināra Šlesera ("Latvija pirmajā vietā") ģimenēm.
Pēc Latvijas rosinājuma Eiropas Komisija šī gada jūnijā iekļāva mangāna rūdas tranzīta aizliegumu uz Krieviju jaunākajā Krievijai piemērojamo sankciju pakotnē.
