Ķeras pie Krievijas sašķidrinātās gāzes, bet no importa neatsakās

No Eiropas perspektīvas drosmīgākais solis ir ķeršanās pie Krievijas sašķidrinātās gāzes. Eiropas ostās nu vairs nevarēs to pārkraut no lielajiem ledlaužiem uz mazākiem, lētākiem kuģiem pirms sūtīšanas uz citām pasaules valstīm. Alternatīvu meklēšana Krievijai maksās naudu. Šim lēmumam gan ir deviņu mēnešu pārejas posms.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis skaidroja, ka "zināmu pretnostatījumu izrādīja Vācija un Ungārija. Bija plānots, ka tas aizliegums varētu būt vēl striktāks. Bet tātad tas ir nākamais solis, pussolītis līdz tam, lai mēs pilnībā diversificētos un neeksportētu vai neimportētu Krievijas gāzi, šajā gadījumā sašķidrināto gāzi."

Taču no sašķidrinātās gāzes importa savām vajadzībām Eiropa vēl nav gatava atteikties.

No simtiem "ēnu flotes" kuģiem sankcijās iekļauj 27

Arī otrs solis saistībā ar Krievijas pārvadātās naftas ierobežošanu tā sauktajā "ēnu flotē" drīzāk ir tikai pussolis. "Ēnu flote" tiek veidota no veciem, norakstītiem un neapdrošinātiem kuģiem ar apšaubāmiem īpašniekiem. Tie peld – tostarp Baltijas jūrā – zem trešo valstu karogiem.

Šobrīd pēc dažām aplēsēm pasaulē ir ap 1400 "ēnu kuģu". Sankciju sarakstā iekļauti tikai 27.

"Ko mēs panākam tagad? Ieliekot 27 kuģus sankciju sarakstā, mēs paplašinām, kuriem aizliegts jebkādus pakalpojumus sniegt. Un ko mēs gribam nākotnē izdarīt – lai nevarētu viņiem iepildīt degvielu jūrā. Tas šajā brīdī neizdevās. Bija valstis, kurām dažādu iemeslu dēļ tas pagaidām nelikās atbalstāms," stāstīja Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžejs Viļumsons.

Un ir tie, kam šis rīcības trūkums nāk par labu. Aprīlī Zviedrijas sabiedriskā televīzija ziņoja, ka Krievijas ēnu kuģus pie Gotlandes krastiem uzpildīja jeb sniedza degvielas bunkurēšanas pakalpojumu Latvijas uzņēmums "Fast Bunkering" ar naftas tankkuģi "Zircone".

Vai šī prakse tiek piekopta arī tagad, šīs kompānijas vadītājs uz to nav atbildējis, tā vietā aicinot izlasīt paziņojumu viņa "Linkedin" profilā, kurā tiek noraidītas jebkādas ziņas par šī uzņēmuma iesaisti "ēnu flotes" apgādē vai sankciju pārkāpšanā.

"Ja viņi nepārkāpj Eiropas sankcijas, ir grūti kaut ko viņiem padarīt. Tas, ko mēs vēlējāmies, – lai tas, ko viņi dara, tiktu aizliegts, – šobrīd neizdevās," sacīja Viļumsons.

Trešo, ko Ārlietu ministrija izceļ kā svarīgāko šajā sankciju kārtā, ir Krievijas un trešo valstu 60 kompāniju iekļaušana sankciju sarakstā par Krievijas militārās rūpniecības atbalstīšanu. Trešdaļa no tām ir no Ķīnas. Tādā veidā Eiropas Savienība sūta Pekinai skaidru signālu, ka šāda rīcība nav palikusi nepamanīta.