Kā zināms, Saeima grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ar mērķi kompensēt kredītu procentus hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai pieņēma pērn decembrī.
Satversmes 1. pants:
"Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika."
Satversmes 105. pants:
"Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."
Lieta ST ierosināta par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta 2., 3. (redakcijā, kas bija spēkā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 4. jūnijam), 4., 5., 6., 10., 11., 12., 13. un 15. daļas, kā arī pārejas noteikumu 43. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
Pieteikuma iesniedzēja ir kredītiestāde, kura izsniedz arī hipotekāros kredītus. Lēmumā par lietas ierosināšanu redzams, ka pieteikumu iesniegusi AS "SEB banka".
Apstrīdētās normas regulē hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas objektu, subjektus, kas maksā nodevu, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas noteic arī kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem, un darbības, kas nodevas maksātājam jāveic saistībā ar minēto kompensāciju, kā arī laika periodu, par kuru ir piemērojama nodeva un kompensācija.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteikuma iesniedzējai saskaņā ar apstrīdētajām normām
esot pienākums maksāt hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un aprēķināt ar to saistīto kredītu procentu kompensāciju, kas izmaksājama hipotekārā kredīta ņēmējam.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nodevas maksāšanas pienākums, kā arī citi ar to saistītie pienākumi, kuru rezultātā nepieciešams veltīt papildu darba spēka un informācijas tehnoloģiju resursus, tostarp tieši tas, ka pieteikuma iesniedzēja ir atbildīga par kompensācijas aprēķina pareizību, aizskar tai Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Banka: Tiesvedība neietekmēs atbalsta saņēmējus
Kā skaidroja "SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere, bankas ieskatā Saeimas pieņemtie grozījumi raksturojami kā ļoti sasteigts risinājums bez skaidra mērķa, kas tapa bez nopietna, datos balstīta izvērtējuma un nozares iesaistes.
"Tie rada bīstamu ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbības vides uzticamību, investīciju klimatu un valsts ilgtermiņa izaugsmi, padarot ievainojamu jebkuru nozari. Šī tiesvedība nekādā veidā neietekmēs atbalsta saņēmējus – atbalsts nebūs jāatmaksā un arī nākamās izmaksas noritēs kā plānots," norādīja Tetere.
Bankas mērķis, vēršoties ST, esot iestāties par principu un tiesībām uz paredzamu uzņēmējdarbības vidi un panākt likuma grozījumu atzīšanu par neatbilstošiem Satversmei. Banka arī norāda, ka ieviestais regulējums neatbilst tiesiskās paļāvības un labas likumdošanas principiem, un ir pretrunā ar kopējo Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku un brīvas tirgus ekonomikas pamatprincipiem.
Tetere uzsvēra, ka grib iestāties par principu, ka demokrātijā valsts neīsteno nesamērīgu iejaukšanos privātajā uzņēmējdarbībā: "Ar katru šādu precedentu uzņēmēji un investori kļūst arvien atturīgāki darboties neprognozējamā valstī, kur notiek mēģinājumi iejaukties brīvā tirgus ekonomikā.
Šie grozījumi grauj uzticēšanos valstij un padara ievainojamu faktiski jebkuru nozari – neviens nevar justies droši, ka nākotnē netiks sodīts par pārāk labiem rezultātiem un vēlmi Latvijā veidot augošu biznesu."
ST uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 28. augustam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 28. novembris.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
KONTEKSTS:
Pērnā gada 6. decembrī pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ar mērķi kompensēt kredītu procentus hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Tas lemts, lai aizsargātu sabiedrības labklājību, ņemot vērā "Euribor" likmes kāpuma un inflācijas rezultātā pieaugušo kredīta maksājumu un patēriņa cenu radīto būtisko izmaksu slogu mājsaimniecībām.
Nodeva ir jāmaksā kredītiestādēm – 0,5% no kredītdevēja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas katru ceturksni.
Procentu maksājumu kompensācija attiecas uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz pērnā gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Vienlaikus Saeimā apstiprināti likuma grozījumi, kas pāreju no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita padarījuši lētāku un vienkāršāku.
Par 2024. gada pirmo ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā iemaksāta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva 24 235 800 eiro apmērā.
Atbalstu kredītu ņēmēji saņems reizi ceturksnī.
