Gandrīz 290 tūkstošiem cilvēku, kas strādā publiskajā sektorā, nākamajā gadā paredz nopietni ierobežot algu kāpumu. Kopumā tas gan nozīmē, ka algas darbiniekiem iesaldēs, bet atsevišķām grupām tās paredz palielināt, kā tas bija solīts iepriekš. Tā vakar valdībā pieņemto lēmumu ierobežot publiskā sektora atlīdzības fonda pieaugumu līdz 2,6% skaidro Finanšu ministrijā.
Daļai valsts pārvaldē atalgojumu iesaldēs
Šis skaitlis – 2,6% – ir noteikts, jo Eiropas Ekonomiskajā zonā ir noteikts jauns ekonomikas pārvaldības modelis, kas valstīm nosaka divas lietas – regulē izdevuma pieauguma tempu un nosaka budžeta deficīta apjomu, kas valstī nedrīkst pārsniegt 3%.
Šogad Latvijai noteiktais formālais izdevumu pieaugumu apjoms ir 4,6%, bet, ņemot vērā, piemēram, naudas rezerves, tas ir 2,6%. Tas ir pieļaujamais izdevumu pieauguma temps. Tā to Latvijas Radio komentē finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības".
"Protams, valdībai ir jārisina tādi jautājumi kā karavīri, tad ir jāpārgrupē dažādas valsts iestādes, ir arī iepriekšējās valdības solījumi palielināt darba samaksu. Ja to visu savelk kopā, tad kopumā tas nozīmē darba samaksas iesaldēšanu, bet arī to valdības solījumu pildīšanu un uzdevumu risināšanu, kas valdībai ir noteikts kā darāms," komentē finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības".
Iekšlietu dienestu darbiniekiem atalgojums turpinās augt; par pedagogiem skaidrības nav
Publiskā sektora algu pieauguma ierobežošana neattieksies uz iekšlietu dienestos dienošajiem, atzīst Iekšlietu ministrijā. Tas, par cik alga šiem darbiniekiem pieaugs, pagaidām gan nav zināms, saka Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs:
"Ar budžetu ir kā ar bitēm – kamēr lēmums nav pieņemts, jūs nezināt to gala risinājumu. Tāpēc tagad es atturētos no kaut kāda komentāra par sīkākām detaļām. Bet ir noteikti budžeta veidošanas laika posmi, līdz kādam laikam kādi lēmumi ir jāpieņem. Es esmu pārliecināts, ka valdība pie tā arī pieturēsies. Tuvākajā laikā būs skaidrība par to, kāds tad izskatīsies jaunais atalgojums. Domāju, ka tas jautājums tiks atrisināts septembrī."
Savukārt par pedagogu atalgojumu ir norūpējušies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, kur nesaprot, vai vakar pieņemtais uz viņiem attieksies.
Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga skaidro, ka uz pedagogiem nav attiecināms Valsts un pašvaldību darbinieku un amatpersonu atlīdzības likums.
"Pedagogiem ir cits likums, cits regulējums un atsevišķi speciāls Ministru kabineta lēmums par šo. Tāpēc mēs lūdzām precīzi fiksēt, jo dokumenta projekts vai dokuments, kurā būtu norādīts, ka, lūk, pret pedagogiem, pildīs jau pieņemto grafiku vai uz viņiem attiecinās arī šos 2,6%. Šāda lēmuma – precīza, nepārprotama – nav mūsu rīcībā," saka Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") nevarēja skaidri atbildēt, vai skolotājiem no nākamā gada algu palielinās:
"Kamēr mēs esam budžetā tikai šajā sarunu etapā, man arī būs ļoti grūti jums pateikt, kas tālāk notiks ar skolotāju atalgojumiem, bet es turpināšu par to iestāties un runāt, un atgādināt, cik tas ir svarīgi. (..) Ja mēs runājam par to pēdējo grafika pakāpienu, kas ir 10,35 [eiro] jāsasniedz no 1. janvāra – stundas likmes pieaugumu – tad, manā skatījumā, mums ir uz šo likmi jāiet. Apzinoties ekonomisko situāciju un to svarīgo prioritāti, pieņemu, ka var runāt par kaut kādu sadalījumu laikā. Mēs esam atbildīgi par saviem solījumiem, mums ir jārod iespēja gan palielināt algas, gan nodrošināt finansējuma modeli."
Čakšas partijas biedrs, finanšu ministrs Ašeradens norādīja, ka primāri jānodrošina armijas vajadzības, tad iekšlietu ministrijas darbiniekiem, tajā skaitā, policistiem, algas jāpielīdzina Aizsardzības ministrijas līmenim un arī pedagogu algas jautājums ir svarīgs, un tam meklēs risinājumu.
Solījumu palielināt algas pedagogiem valdība vēl skatīs.
Algu iesaldēšana tiešu ietaupījumu neparedz, bet, pārskatot iekšējos resursus, ietaupījums būtu 50 miljoni eiro, ko novirzītu drošībai.
