IBM gan atteicies sniegt plašāku komentāru CNN par atlaisto darbinieku skaitu un to, vai Ķīnā tiks saglabāts kāds pētniecības personāls un laboratorijas.
ASV medijs norāda, ka IBM nebūt nav vienīgais uzņēmums, kas Ķīnā atlaiž darbiniekus. Daži uzņēmumi to ir izdarījuši klusi un bez lielas publicitātes.
Uz šādu Rietumu uzņēmumu soli mudina ģeopolitiskā spriedze starp Pekinu un Vašingtonu, kas liek daudziem starptautiskiem uzņēmumiem pārskatīt savu nākotni pasaules otrajā lielākajā ekonomikā.
Ķīna, kas gadiem ilgi bija augošs tirgus, vairs nav tik daudzsološs kā iepriekš. IBM savā jaunākajā gada pārskatā norādīja, ka ieņēmumi šajā valstī pagājušajā gadā samazinājās par 19,6%.
Šīs IBM ziņas parādījās trīs mēnešus pēc tam, kad "Microsoft" apstiprināja, ka ir piedāvājis pārcelt daļu savu darbinieku no Ķīnas. Valsts mediji iepriekš ziņoja, ka uzņēmums ir izteicis piedāvājumu vismaz 100 darbiniekiem. Tāpat kā IBM, arī "Microsoft" ir cītīgi strādājis, lai Ķīnā iegūtu labu slavu.
Ģeopolitika aizēno biznesa perspektīvas amerikāņu uzņēmumiem, kas Ķīnā strādā mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas pētniecības jomā.
Kā norāda "J Capital Research" līdzdibinātāja un vadošā direktore Anne Stīvensone-Janga, daudzus ASV uzņēmumus "Ķīnas stimuli un birokrātiskie mudinājumi" pārliecināja pārcelt pētniecību uz šo valsti pirms vairākiem gadu desmitiem.
"Ilgu laiku tas bija Ķīnas valdības galvenais trumpis. Tagad politiskais risks un intelektuālā īpašuma risks šo tendenci maina," viņa teica.
